Soda naudu 1000 Dānijas kronu jeb 134 eiro apmērā nāksies samaksāt kādai sievietei, kura tirdzniecības centrā bija ieradusies, tērpusies nikabā – musulmaņu apģērbā, kas gandrīz pilnībā aizklāj seju, atstājot vien šauru spraudziņu acīm.
Viņa kļuvusi par pirmo personu, kas sodīta pēc tam, kad 1. augustā Dānijā stājās spēkā likums, kas aizliedz slēpt seju sabiedriskās vietās (likumā gan paredzēti dažādi izņēmumi). Pagājušonedēļ vairākās Dānijas pilsētās notika demonstrācijas, kuru dalībnieki protestēja pret šo likumu, uzsverot, ka tas ir diskriminējošs, tomēr šajās akcijās nepiedalījās daudz cilvēku.
Ziņu aģentūra Ritzau vēsta, ka incidents noticis Hērsholmā, kas atrodas dažus desmitus kilometru no Kopenhāgenas. Policijas patruļa uz tirdzniecības centru izsaukta pēc tam, kad tajā izcēlies kautiņš starp divām sievietēm, viena no kurām valkājusi nikabu. Policijas pārstāvis Dāvids Borhersens informējis, ka 28 gadus vecajai Dānijas pilsonei, kuras vārds netiek atklāts, izrakstīta soda kvīts par atrašanos sabiedriskā vietā apģērbā, kas sedz seju. Viņš piebildis, ka policisti saskaņā ar likumu sievietei likuši izvēlēties - atsegt seju vai pamest tirdzniecības centru, un viņa izvēlējusies otro variantu. Atsevišķa izmeklēšana tiek veikta par konflikta iemesliem. Neoficiāla informācija liecina, ka kautiņu izraisījusi sieviete, kura musulmanietei norāvusi nikabu. D. Borhersens uzsvēris, ka pilsoņiem nevajadzētu mēģināt pašiem piespiest citus ievērot likumu un šādos gadījumos jāsauc policija.
Likums, kas, pēc Dānijas labēji centriskās valdības iniciatīvas, tika pieņems maijā, ir līdzīgs Francijā, Beļģijā, Austrijā, Bulgārijā un Bavārijā spēkā esošajiem, vēsta BBC. Tas aizliedz cilvēkiem, kuri atrodas sabiedriskās vietās, slēpt savu seju, ja vien tam nav pamatots iemesls. Piemēram, uz ļaudīm, kuri ziemas spelgonī ietinušies šallēs, maskās tērptiem Helovīna vai karnevāla svinētājiem, tāpat arī motociklistiem ar ķiveri galvā likums nav attiecināms. Pēc Dānijas policijas arodbiedrības priekšnieka Klausa Oksfeldta lūguma, Tieslietu ministrija paskaidrojusi, ka ārpus likuma nav arī medicīniskās maskas - tās nereti valkā tūristi no Āzijas, kuri baidās no infekcijām vai gaisa piesārņojuma. Tāpat likums netiks piemērots gadījumos, ja sejas aizsegšana vērtējama kā noteiktu uzskatu paušanas paņēmiens miermīlīgu demonstrāciju, piketu un cita veida protesta akciju laikā, ziņo Reuters. K. Oksfeldts norādījis, ka tas attiecas tikai uz miermīlīgām akcijām - maskās tērptos vandaļus, kuri pēc oficiālām protesta demonstrācijām mēdz izklaidēties, demolējot veikalus, bojājot automašīnas un citu īpašumu, tagad būs iespējams sodīt arī saskaņā ar šo likumu.
AFP norāda, ka likuma autori parūpējušies par gana aizplīvurotu valodu un tajā vispār nav pieminētas burkas, nikabi un citi musulmaņu sieviešu valkāti apģērbi, kas pilnībā sedz seju. Tomēr sabiedrībā šis likums jau plaši tiek dēvēts par Burku aizliegumu, un arī politiķi īpaši neslēpj, ka tas vērsts pret islāma radikālo atzaru piekritējiem, kuriem šāds ģērbšanās stils ir tradicionāls. Valdošās liberālās partijas Venstre deputāts Markuss Knuts intervijā AP norādījis uz diviem aspektiem. Pirmkārt, atsevišķu konservatīvi noskaņoto musulmaņu sieviešu valkātais apģērbs, kas pilnībā aizsedz seju, liek apkārtējiem justies ne tikai neveikli, bet arī apdraudētiem, jo nevarot taču zināt, kas viņām padomā. Otrkārt, ir bažas par to, ka šāda apģērba valkāšanu sievietēm uzspiež vīriešu kārtas ģimenes locekļi (vīrs, tēvs, brāļi), kuri ir radikālo islāma atzaru piekritēji. Likumā noteikts, ka seju aizsedzošo apģērbu valkātājiem atkārtotu pārkāpumu gadījumā naudas sods pieaugs no 1000 kronām pirmajā reizē līdz pat 10 000 kronām ceturtajā, piektajā utt. Tiem, kuri piespiež citas personas uz sejas aizsegšanu, iespējams piespriest pat līdz diviem gadiem ilgu cietumsodu. Tomēr, ņemot vērā attiecību īpatnības tradicionālajās musulmaņu ģimenēs, ir ļoti lielas šaubas, vai šādu pārkāpumu vispār ir iespējams pierādīt - vismaz Francijā, kur līdzīgs likums ir spēkā kopš 2011. gada, līdzīgu precedentu nav bijis.
«Ja šā likuma mērķis ir aizstāvēt sieviešu tiesības, tad tas netiks sasniegts. Gluži otrādi - šis likums sievietes padara par noziedzniecēm viņu apģērba izvēles dēļ,» intervijā Reuters sacījis cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Amnesty International Eiropas nodaļas direktora vietnieks Fotiss Filipu. Gan viņa pārstāvētā organizācija, gan Human Rights Watch uzskata likumu par diskriminējošu attiecībā uz musulmaņu sievietēm, tomēr AP atgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa pērn atzina līdzīgu Beļģijā pieņemtu likumu par leģitīmu.
Argumentus, kas ir identiski cilvēktiesību aizstāvju paustajiem, starptautiskajām ziņu aģentūrām minējušas arī musulmanietes, kuras pagājušonedēļ piedalījās vairākās Dānijas pilsētās notiekošajās protesta demonstrācijās, kas gan nebija īpaši lielas - piemēram, Kopenhāgenā protesta akcijā piedalījās mazliet vairāk par 1000 cilvēkiem. 20 gadu vecā Merjema, kura rudenī gatavojas uzsākt studijas Orhūsas universitātes Medicīnas fakultātē, intervijā Reuters sacījusi, ka nikaba valkāšana ir viņas brīva izvēle. “«Es to valkāju jau kopš pusaudzes gadiem, krietnu laiku pirms apprecējos. Vīrs manas izvēles tiesības atbalsta, lai gan saka, ka atteikšanās no šā apģērba padarītu dzīvi vienkāršāku,» - uz to, ka neviens viņu nepiespiež valkāt tradicionālo musulmaņu apģērbu, norāda jaunā sieviete. Francijas pieredze liecina arī par to, ka šāda likuma pieņemšana likusi musulmaņiem vēl vairāk atsvešināties un necensties integrēties sabiedrībā, tādēļ daļa dāņu politiķu ir neizpratnē, vai vajadzēja pieņemt likumu, kas attiecināms uz 150, augstākais, 200 Dānijas pilsonēm, kuras regulāri valkā seju aizsedzošu apģērbu.