Beļģijas karalis Alberts vakar uzsācis konsultācijas ar vadošo partiju līderiem, lai mēģinātu noskaidrot izredzes izveidot stabilu valdošo koalīciju pēc svētdien notikušajām vēlēšanām. Novērotāji uzskata, ka šis uzdevums nebūs viegls, jo Flandrijā lielāko atbalstu guvusi Jaunā flāmu alianse, kuras līderis Bārts de Veivers jau aicinājis nabadzīgākās Valonijas līderus vai nu "veidot valsti, kas darbojas", vai arī padomāt par miermīlīgu šķiršanos.
Vēlēšanu rezultāti liecina, ka Jaunajai flāmu aliansei būs 27 no 150 deputātu mandātiem, bet Valonijas sociālisti, kuri guvuši lielākos panākumus šajā valsts daļā, pretendē uz 26 mandātiem. Tiesa, tas vēl nenozīmē, ka tieši B. de Veiveram karalis uzticēs jaunās valdības veidošanu, jo viņa priekšvēlēšanu kampaņā uzsvars tika likts uz faktisku Beļģijas pārveidošanu par konfederatīvu valsti, kurā abām provincēm (relatīvi bagātākajai Flandrijai un nabadzīgākajai Valonijai) tiktu piešķirtas lielākas autonomijas tiesības. Uzreiz pēc provizorisko balsošanas rezultātu paziņošanas B. de Veivers uzsvēris: "Flāmi nobalsoja par pārmaiņām, un mēs viņus nepievilsim. Valstī jāveic reformas." Tomēr, kā vēsta Euronews īsi pēc tam, viņš atzinis, ka 70% flāmu vēlētāju partijas piedāvājums tomēr nav šķitis pietiekami pievilcīgs un nāksies ņemt vērā arī viņu viedokli. "Mēs saprotam, ka nāksies atkal būvēt tiltus," sacījis B. de Veivers, liekot saprast, ka ir gatavs mēģināt panākt vienošanos arī ar franciski runājošajiem valoņiem.
Ģentes universitātes politologs Karls Devoss intervijā Euronews norādījis, ka, pēc viņa domām, ir liela iespēja, ka pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā Beļģijas premjera amatā varētu būt franciski runājošs sociālists – Valonijas sociālistu līderis Elio de Rupo. "Tiesa, viņam nāktos meklēt kompromisu ar de Veiveru, taču šķiet, ka viņš ir gatavs šādam kompromisam. Manuprāt, ikvienam, kurš vēlas veidot valdību, Beļģijas federālo valdību, ir jābūt gatavam kompromisiem par tādiem jautājumiem kā valsts pārvaldes reforma, budžets, Briseles-Halles-Vēlvordes vēlēšanu apabals un daudziem citiem. Abām pusēm jābūt gatavām kompromisam, taču, ja kāds iespītēsies, nekāda valdība nesanāks," viņš sacījis. Interesanti, ka par valsts uzbūves reformu vakar runājis arī E. de Rupo, kurš paziņojis, ka Beļģijas saglabāšanas vārdā nedrīkst neuzklausīt arī tos daudzos flāmus, kuri atbalsta institucionālas reformas. "Sociālistiskā partija vienmēr bijusi gatava valsts reformai, kas garantētu lielākas Flandrijas, Briseles un Valonijas ekonomiskās un sociālās saiknes," viņš sacījis. Pēc novērotāju domām, šīs gan nav tās reformas, par kurām runā B. de Veivers.
BBC atgādina, ka pēc 2007. gada vēlēšanām sarunas par koalīcijas veidošanu ievilkās uz sešiem mēnešiem, turklāt to rezultātā Beļģija faktiski ieguva rīcībnespējīgu valdību, kas pēc ilgiem savstarpējiem strīdiem šopavasar paziņoja par demisiju, izprovocējot jaunas vēlēšanas. Dažas prognozes liecina, ka šoreiz valdības veidošana var būt tikpat grūta un, iespējams, to nāksies lipināt no astoņām partijām.