Lielbritānijā aizturēts gāztā Kirgizstānas prezidenta dēls

Lielbritānijas robežsargi aizturējuši gāztā Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēlu Maksimu, vēsta laikraksts "The Sun".

Maksims Bakijevs tika aizturēts tūlīt pēc ierašanās valsts teritorijā Farnboro lidostā Hempšīrā. Kā laikrakstam pavēstīja avoti, gāztā prezidenta dēls gatavojies vērsties pie Lielbritānijas varasiestādēm ar lūgumu piešķir politisko patvērumu.

Informāciju apstiprinājis arī Kirgizstānas Pirmais nacionālais kanāls, kurš atsaucas uz nacionālās drošības dienesta vadītāju Kenešbeku Duišebajevu.

Maijā Kirgizstānas varasiestādes caur Interpolu izsludināja Maksimu Bakijevu starptautiskā meklēšanā, apsūdzot viņu krāpšanā. Pret viņu ierosināta krimināllieta par valstij piešķirtā kredīta 300 miljonu ASV dolāru apmērā izsaimniekošanu.

2009.gada 3.februārī Kirgizstānas un Krievijas valdības parakstīja vienošanos par 300 miljonu dolāru liela kredīta piešķiršanu Kirgizstānai uz termiņu 40 gadi ar procentlikmi 0,75% gadā.

M.Bakijevs 2009.gada oktobrī tika iecelts par Kirgizstānas Attīstības, investīciju un inovāciju centrālās aģentūras vadītāju. Šī aģentūra faktiski kontrolē valsts naudas plūsmas.

Šīs aģentūras viena no struktūrvienībām ir slēgtā akcionāru sabiedrība "Kirgizstānas republikas attīstības fonds", kuras direktoru padomes priekšsēdētājs ir M.Bakijevs.

M.Bakijevs kā "Kirgizstānas republikas attīstības fonda" direktoru padomes priekšsēdētājs no Krievijas piešķirtā kredīta noguldījis depozītos 35 miljonus dolāru virknē komercbanku, tostarp viņa sabiedrotajiem piederošās komercbankās - "Manas Bank", "Asia Universal Bank", "Kirgiz Kredit Bank" "Baikal Bank", "Kirgizskij investicionij kreditnij bank", informēja Kirgizstānas Ģenerālprokuratūra.

Atlikušos 226 miljonus dolāru "Kirgizstānas republikas attīstības fonda" ģenerāldirektors Aleksejs Elisejevs saskaņā ar attiecīgu vienošanos ar M.Bakijevu nodevis skandāliem apvītā investora Jevgeņija Gureviča kompānijai "MGN Group".

Savukārt Gurevičs, nodarbojoties ar investīciju spekulācijām ārvalstu fondu biržās, par iegūtajiem līdzekļiem uzpircis un atkārtoti pārdevis vērtspapīrus, norāda Kirgizstānas ģenerālprokuratūra.

Svarīgākais