Romas varasiestādes ceturtdien likvidējušas patvaļīgi iekārtotu čigānu nometni, lai gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bija pieprasījusi atlikt nometnes iemītnieku izlikšanu līdz piektdienai.
Nometnes likvidēšanu varasiestādes pamatojušas ar "higiēniski sanitāriem" apsvērumiem.
ECT šonedēļ izdeva rīkojumu atlikt nometnes likvidāciju, jo trīs tās iemītnieki bija apstrīdējuši Itālijas galvaspilsētas varasiestāžu lēmumu.
Tiesa pieprasīja Romas mērijai sniegt paskaidrojumus par to, kas tālāk notiks ar cilvēkiem, kuri tiks izlikti no patvaļīgi iekārtotās nometnes.
Nometnes likvidēšanu varasiestādes pamatojušas ar "higiēniski sanitāriem" apsvērumiem, un Romas mērs Virdžīnija Ragi paskaidrojusi, ka izliktajiem cilvēkiem tiks piedāvāta cita pajumte vai arī brīvprātīga atgriešanās savās izcelsmes valstīs.
Minoritāšu integrēšana plašākā sabiedrībā, tostarp likvidējot tādas geto līdzīgas nometnes, ir "visgrūtākais, taču vispareizākais ceļš", kā atrisināt čigānu jautājumu, norādījusi Ragi, kas pārstāv populistisko Pieczvaigžņu kustību (M5S).
Tikmēr labdarības organizācija "Associazione 21 Luglio" apgalvo, ka tikai "nelielam mazākumam" čigānu ģimeņu esot piedāvāta cita pajumte, turklāt nošķirot vīriešus no sievietēm un bērniem.
Aptuveni 100 no bijušajiem nometnes iemītniekiem palikuši uz ielas, apgalvo organizācija.
"Associazione 21 Luglio" lēš, ka Itālijā šobrīd uzturas 120 līdz 180 tūkstoši čigānu, no kuriem 26 000 mīt patvaļīgi ierīkotās nometnēs, kas izsauc asus iebildumus no kaimiņos esošajām vietējo kopienām, kuras šīs nometnes uzskata par noziedzības perēkļiem.