Zilaļģu dēļ Baltijas jūras piekrastē Polijā slēgtas teju 30 pludmales

Polijas varasiestādes trešdien paziņoja, ka zilaļģu dēļ slēgušas daudzas pludmales Baltijas jūras piekrastē.

"Zilaļģu parādīšanās dēļ peldēšana ir aizliegta astoņās pludmalēs gar atklātu jūru un aptuveni 20 pludmalēs Gdaņskas līcī," pavēstīja Pomožes vojevodistes veselības inspektors Tomašs Augustinjaks. "Aļģe ir toksiska un rada risku veselībai."

Teju visu Baltijas jūras centrālo daļu piepilda zilaļģes.

Polijas televīzija šonedēļ demonstrēja no gaisa uzņemtas ainas, kas atklāja zaļu aļģu paklāju jūrā.

Kā liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotā informācija, teju visu Baltijas jūras centrālo daļu piepilda zilaļģes.

Zilaļģu daudzums šovasar Baltijas jūrā varētu būt vislielākais novērojumu vēsturē. Zilaļģes klāj Baltijas jūru no Polijas krastiem līdz Stokholmai un Somijai.

Vismazākā zilaļģu koncentrācija ir ūdeņos pie Dānijas, kā arī Rīgas līcī un Botnijas līcī.

Latvijas piekrastē lielāks zilaļģu daudzums sestdien manīts vietām pie Ziemeļkurzemes - gan Irbes šaurumā, gan Rīgas līcī.

Zilaļģu masveida savairošanos šovasar veicinājis ilgstoši karstais un saulainais laiks. Ūdens temperatūra Baltijas jūras lielākajā daļā pakāpusies piecus un pat vairāk grādus virs normas.

Zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās - tā saucamā "ziedēšana" - jo daļa zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas un, atmirstot ūdenī, var izdalīt toksīnus. Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas, kā arī acu un gļotādas kairinājumu.

Zilaļģu masveida savairošanos var atpazīt pēc ūdens netīri zilganzaļās krāsas, plēves uz ūdens un izskalojumiem krastā.