Svelme Japānā rada bažas par 2020. gada olimpiādes norisi
Japānā turpinās karstuma vilnis, kas pēdējo nedēļu laikā prasījis vairāku desmitu cilvēku dzīvības.
Vakar Kumagaijas pilsētā gaisa temperatūra sasniedza 41,1 grādu pēc Celsija, kas ir jauns nacionālais rekords, bet lokālie rekordi šajās dienās krīt cits pēc cita. Svelme, kas, pēc meteorologu prognozēm, atkāpsies tikai augusta sākumā, darījusi bažīgus 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājus, jo šis sporta forums, kas Tokijā notiks pēc diviem gadiem, ieplānots jūlija nogalē un augusta sākumā.
Ja šāds pat karstuma vilnis Japānu piemeklēs arī pēc diviem gadiem, spēļu rīkotājus gaida «nopietnas problēmas»
Vakar kārtējos brīdinājumus iedzīvotājiem izplatījusi gan Japānas meteoroloģiskā pārvalde, gan Katastrofu novēršanas dienests - šīs iestādes atgādinājušas, ka šādos laika apstākļos cilvēkiem pēc iespējas vairāk jācenšas uzturēties iekštelpās, kas aprīkotas ar gaisa kondicionētājiem. Ziņu aģentūra Kyodo vakar vēstīja, ka karstuma dūriena dēļ miruši aptuveni 40 cilvēku, taču svelme varētu būt vainojama arī pie simtiem citu priekšlaicīgās nāves, jo saasinājusi hroniskās veselības problēmas. Pagājušajā nedēļā Katastrofu novēršanas dienests ziņoja, ka pēc mediķu palīdzības jau vērsušies vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri sūdzējušies par karstuma izraisītām veselības problēmām, taču nedēļas nogalē, svelmei palielinoties, dramatiski palielinājies arī cietušo skaits. Piemēram, Tokijas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests svētdien saņēmis 3125 izsaukumus, kas ir lielākais skaits vienā dienā kopš 1936. gada, kad tika izveidots šis dienests.
Japānas meteoroloģiskā pārvalde vakar informējusi, ka augstākā gaisa temperatūra visā novērojumu vēsturē reģistrēta 14 meteoroloģiskajās stacijās visdažādākajos valsts reģionos, bet vairāk nekā desmit pilsētās gaiss vakar bija sakarsis līdz vismaz 40 grādiem pēc Celsija. Pirmo reizi vēsturē tik augsta temperatūra reģistrēta arī galvaspilsētā - vienā no Tokijas priekšpilsētām gaiss sakarsis līdz 40,3 grādiem. Senajā Japānas galvaspilsētā Kioto jau nedēļu pēc kārtas ir vismaz 38 grādus karsts, un drošības apsvērumu dēļ pilsētas varas iestādes svētdien atcēlušas tradicionālo Gion Matsuri parādi, kas parasti piesaista daudz tūristu. BBC raksta, ka dažādos reģionos dzīvojošie japāņi interneta sociālajās vietnēs sūrojas par allaž punktuālo vilcienu un cita sabiedriskā transporta kavēšanos, bet transporta kompānijas šīs problēmas skaidrojušas ar to, ka aizvien biežāk nākas sniegt palīdzību pārkarsušajiem pasažieriem, kuriem kļuvis slikti.
Pagājušās nedēļas nogalē Tokijā oficiāli tika prezentēti 2020. gada vasaras olimpisko spēļu talismani, taču gan spēļu rīkotāju, gan Starptautiskās olimpiskās komitejas, gan vietējo varas iestāžu pārstāvjiem vairāk nācies atbildēt uz jautājumiem par karstumu. Vācu raidkorporācija Deutsche Welle vēsta, ka olimpiāde notiks no 24. jūlija līdz 9. augustam, un pašlaik aizvien biežāk tiek uzdots jautājums, vai šī termiņa izvēle bijusi prātīga. Vērts atgādināt, ka 1964. gadā vasaras olimpiskās spēles Tokijā tika rīkotas oktobrī, jo jau tolaik - laikmetā pirms globālajām klimata pārmaiņām - funkcionāri saprata, ka vasaras Japānā mēdz būt ļoti karstas un mitras. Taču mūsdienās šādu sporta forumu rīkošana ir saistīta ar biznesa interesēm, un no mārketinga viedokļa vasara, kad vēl nav sākušās lielo profesionālo futbola, basketbola, beisbola, hokeja un citu līgu sacensības, ir piemērotākais laiks olimpiādei.
Džons Koutss, kurš vada Starptautiskās olimpiskās komitejas inspekcijas grupu, pēc vizītes Tokijā īpašu entuziasmu neesot izstarojis, atzīstot - ja šāds pat karstuma vilnis Japānu piemeklēs arī pēc diviem gadiem, spēļu rīkotājus gaida «nopietnas problēmas». Jau tagad ir skaidrs, ka sacensības, kas notiek ārpus stadiona, tiks ieplānotas agrākās rīta stundās. Savukārt Tokijas gubernatore Juriko Koike, atzīstot, ka «pašlaik Japānā mēs jūtamies kā saunā», sacīja, ka atlikušo laiku līdz olimpiādei pilsētas varas iestādes gatavojas izmantot, lai uzlabotu ekoloģisko situāciju. Daudzviet plānots ierīkot jaunus trotuārus un ceļa segumus no materiāliem, kas tik strauji nesakarst un pēc tam neizstaro siltumu, vietās, kur tas iespējams, ielu malā stādīs lielus kokus, bet citur ierīkos ierīces, kas izsmidzina miglu.