Kremļa iejaukšanās demokrātiskā vēlēšanu procesā vienlīdz apdraud gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Igauniju, uzsvērusi Igaunijas Rīgikogu ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietniece Keita Pentusa-Rozimannusa, kas Amerikas Savienotajās Valstīs šonedēļ piedalījusies senatoru Marko Rubio un Marka Vornera rīkotās apaļā galda sarunās domnīcā "Atlantijas padome" (Atlantic Council).
Kā atzīts pasākumā, kura mērķis bija izstrādāt ieteikumus cīņai pret uzbrukumiem vēlēšanām demokrātiskās valstīs, šo problēmu aizvien asāk izjūt gan ASV, gan Eiropa un, lai to atrisinātu, valstu valdībām gan jāatvēl tam nauda, gan jāizstrādā starptautiska līmeņa stratēģijas.
"Uzbrukumi demokrātiskajām rietumvalstu valdībām un tajos izmantotie paņēmieni kļūst aizvien sarežģītāki un nekaunīgāki, sākot no informācijas operācijām un manipulēšanas ar sociālajiem medijiem un beidzot ar hakeru darbību un kiberuzbrukumiem. To mērķis ir skaidrs - diskreditēt, šķelt, radīt nedrošības un neuzticēšanās sajūtu," norādījusi igauņu politiķe, piebilstot, ka arī Igaunijai jābūt tam gatavai pirms nākamgad gaidāmajām vēlēšanām.
Apaļā galda sarunu atzinumos uzsvērts, ka vēlēšanu drošības garantēšanā būtiska loma ir gan tehnoloģiju kompānijām, gan medijiem, gan pilsoniskajai sabiedrībai.
Diskusija Vašingtonā norisinājās vienlaikus ar ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos Helsinkos. Kā pastāstījusi Pentusa- Rozimannusa, pēc abu līderu preses konferences Somijas galvaspilsētā noskaņojums Vašingtonā bijis nopietns.
"Amerikāņi, kas piedalījās šai pasākumā, visasāk reaģēja uz preses konferencē izskanējušo Trampa paziņojumu, ka viņam, neraugoties uz vairākkārtējiem ASV drošības institūciju paziņojumiem, neesot iemesla apsūdzēt Kremli par iejaukšanos vēlēšanās," viņa norādījusi.