Slovēnijai draud jaunas pirmstermiņa vēlēšanas

Pusotru mēnesi pēc ārkārtas vēlēšanām Slovēnija atkal nonākusi iespējamu pirmstermiņa vēlēšanu priekšā, jo pirmdienas vakarā no koalīcijas sarunām izstājusies konservatīvā partija "Jaunā Slovēnija" (NSI).

NSI līderis Matejs Tonins norādījis, ka starp sešām sarunās iesaistītajām partijām radies "potenciāls konflikts", taču sīkākus paskaidrojumus par domstarpību raksturu viņš nesniedza.

"Ja lietas ir tik sarežģītas šodien, tad kas gan notiks nākamajos mēnešos, kad apstākļi kļūs vēl sarežģītāki? Koordinēt sešus ļoti atšķirīgus partnerus ir ļoti sarežģīts darbs," žurnālistiem atzina Tonins.

Viens no grūtākajiem uzdevumiem, kas gaida jauno valdību, ir valsts lielākās bankas "Nova Ljubljanska Banka" (NLB) pārdošana, kas gaidāma rudenī.

Slovēnija piekrita pārdot valstij piederošo banku apmaiņā pret Eiropas Komisijas (EK) atļauju sniegt tai valsts atbalstu 2013.gadā.

Politiķi stīvējas arī ap neefektīvās veselības aprūpes sistēmas un pensiju sistēmas reformēšanu, lai mazinātu spiedienu uz valsts budžetu, ko rada straujā iedzīvotāju novecošanās.

3.jūnijā notikušajās parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva centriski labējā Demokrātiskā partija (SDS), taču tā šonedēļ atsauca savu uzaicinājumu uz koalīcijas veidošanu, jo pārējās partijas atteicās sadarboties ar SDS.

Koalīcijas veidošanas iniciatīvu pārņēma populistiskais Marjana Šareca saraksts (LMŠ), kas vēlēšanās ierindojās otrajā vietā.

LMŠ pagaidām nav atklājusi, vai turpinās koalīcijas sarunas ar atlikušajām četrām partijām.

Ja par koalīcijas veidošanu vienotos visas sešas partijas, tās kontrolētu 50 no 90 deputātu vietām, bet no sarunām izstājoties NSI, kam ir septiņi mandāti, LMŠ veidotajai koalīcijai vairs nebūs parlamentārā vairākuma.

Ja partijām tuvāko nedēļu laikā neizdosies izveidot jaunu valdību, jau rudenī var tikt izsludinātas pirmstermiņa vēlēšanas.