Lai gan NATO samitā panākts vērā ņemams un labs rezultāts, aizmirstot par tajā pieņemtajiem lēmumiem un neattiecoties pret tiem nopietni, var pienākt brīdis, kad sarunas kļūs skarbākas un pārvērtīsies reālās darbībās, komentējot samitā pieņemtos lēmumus un norises tajā, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Viņš skaidroja, ka šodien samita laikā bijušas divas ļoti spraigas, atklātas un skarbas sesijas. Viena no tām notikusi plašākā formātā, kurā tika atklāti runāts par to, ka ne visas valstis iegulda aizsardzībā pietiekamus līdzekļus, un daudzas teikušas, ka atkāpsies no solījuma, kas ticis pieņemts NATO Velsas samitā. "Saruna bija ļoti atklāta, kur patiešām bija prasība, lai ātrāk nekā 2024.gadā tiktu ieguldīti līdzekļi 2% apmērā no IKP, un ar 2% nepietiek, tādēļ esot jāskatās, kā uzlabot un attīstīt aizsardzības spējas," teica Rinkēvičs.
Vienlaikus, paskatoties uz reālajiem skaitļiem, redzams, ka pēdējo divu gadu laikā NATO kopumā un arī atsevišķu alianses dalībvalstu izdevumi aizsardzībai ievērojami auguši, skaidroja ministrs, norādot, ka samitā pieņemts lēmums, ka daudz detalizētāk tiks sagatavots plāns, kā katra no dalībvalstīm sasniegs 2% no IKP.
"Tika runāts par to, ka daudzas valstis jau šobrīd reāli strādā un iesaistās kopējās kolektīvas aizsardzības lietās. Tāpat vēlreiz tika apstiprināts, ka visas valstis ievēros NATO 5.pantu un strādās pie tā, lai saistībā ar aizsardzības izdevumiem netiktu pārkāpta vienošanās, būtu detalizēti plāni un 2% no IKP tiktu sasniegti maksimāli ātrā laikā," uzsvēra politiķis.
Otra skarba diskusija bijusi par gāzesvada "Nord Stream 2" projektu. Šajā jautājumā Latvijai ar ASV viedokļi sakrīt, teica ministrs, piebilstot, ka arī ASV projektu skata kā ģeopolitisku apdraudējumu. "Domāju, ka šajā jautājumā mēs vēl redzēsim zināmu virzību pēc samita," piebilda Rinkēvičs. Viņaprāt, kopumā labā ziņa no samita ir tā, ka sarunas pušu starpā bijušas atklātas un godīgas un pieņemtie lēmumi ir ļoti labvēlīgi.
Taujāts, vai samitā pieņemtie lēmumi praktiski risinās ātru militāro vienību pārvietošanu Eiropā, Rinkēvičs atbildēja, ka visi praktiskie lēmumi, kas samitā pieņemti trešdien, palīdzēs. "Jānodala asā politiskā diskusija no tā, kas notiek praksē. Praksē pēdējos gados Baltijas un Polijas aizsardzībai atvēlēts ļoti daudz un par to, ka tērējam 2% no IKP, neviens neko nepārmet, bet ar tiem lēmumiem, kas pieņemti, ar to var nepietikt, gan mūsu spēju stiprināšanai, gan loģistikas, gan transporta infrastruktūras stiprināšanai. Ja mēs gribam, lai citi pret mums nopietni izturas, ir jāparāda, ka esam nopietni paši pret sevi," uzsvēra ārlietu ministrs.
Tikmēr komentējot ziņas par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien it kā piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus, ministrs sacīja, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija nav patiesa. Arī ASV prezidents atteicās apstiprināt iepriekš izskanējušās ziņas, ka viņš būtu piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus.
Jau vēstīts, ka Tramps ceturtdien paziņojis, ka viņam NATO samitā izdevies panākt "milzu progresu" jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu izdevumu palielināšanu. Improvizētajā preses konferencē viņš paziņoja, ka ir "ļoti, ļoti apmierināts", jo pārējās NATO dalībvalstis esot apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus līdz "nekad iepriekš neredzētam līmenim".
NATO tagad "ir ļoti varena" un "daudz spēcīgāka nekā tā bija pirms divām dienām," uzsvēra Baltā nama saimnieks, nosaucot aliansi par "saskaņotu mašīnu".
Viņš arī paziņoja, ka galu galā dalībvalstu aizsardzības izdevumu būšot "visai ievērojami augstāki" nekā divi procenti no IKP.
Jau trešdien Tramps pārējo dalībvalstu līderiem paziņoja, ka viņiem aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no IKP, nevis līdz 2% no IKP, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.
Atbilstoši pašreizējām militāro tēriņu pieauguma tendencēm tiek lēsts, ka līdz 2024.gadam šobrīd nosprausto mērķi - 2% no IKP - sasniegs tikai puse no alianses dalībvalstīm.
Jau vēstīts, ka, īstenojot vienošanos Dānijas, Latvijas un Igaunijas starpā, Ādažu bāzē tiks izveidots daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" štābs, kas būs atbildīgs par aizsardzības plānošanu un īstenošanu Baltijas reģionā, aģentūrai LETA sacīja Rinkēvičs.
Minētā vienošanās panākta trešdien Briselē notikušajā NATO samitā. Nodomu protokolu par štāba izveidi līdz ar triju minēto ietvarvalstu aizsardzības ministriem parakstījuši arī viņu kolēģi no Kanādas, Lielbritānijas un Lietuvas.
Daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" štāba uzdevumi būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus. Jaunizveidotais štābs pilnībā atbilst NATO operacionālajai analīzei un būs daļa no NATO kopējās komandķēdes, kas būs atbildīgs par aizsardzību Baltijas reģionā.
Tāpat samitā trešdien panākts atbalsts gaisa spēku un jūras spēku militāro spēju stiprināšanai Baltijas reģionā, pēc sanāksmes atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Panākta apņemšanās paaugstināt alianses spējas stāties pretī tradicionālajam un hibrīdajam apdraudējumam, izveidojot mehānismu palīdzības saņemšanai hibrīdā apdraudējuma gadījumā.
"Kopumā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme Briselē jau šobrīd ir uzskatāma par izdevušos, jo pieņemtie lēmumi padara NATO vēl spēcīgāku un mūsu reģionu - vēl labāk aizsargātu. Tie vēl vairāk uzlabos NATO spējas reaģēt krīzes situācijā un tālāk nostiprinās NATO klātbūtni mūsu reģionā," uzskata Valsts prezidents.