Eiropas Parlamenta (EP) Pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) jūnijā izteiktajam aicinājumam pakļaut Ungāriju Eiropas Savienības (ES) līguma 7.panta procedūrai nav nekāda likuma spēka, norādīja EP deputāts Artis Pabriks.
Viņš skaidroja, ka sagatavotais ziņojums par situāciju Ungārijā bijis pašiniciatīvas ziņojums, līdz ar to tam nav nekāda likumdošanas spēka, un EP nav institūcija, kas par to var lemt, bet tikai paust viedokli. Eiroparlamentārietis norādīja, ka par 7.pantu lemt var tikai Padomē un tajā diez vai valstis uzsāktu procedūru pret Poliju vai Ungāriju, jo kāda valsts uzliktu veto, pārliecību pauda Pabriks.
"Ungārija jau ir teikusi, ka uzliks veto attiecībā uz Poliju, tādēļ varam būt pārliecināti, ka būs Polija vai vēl kāda valsts, kas uzliktu veto arī attiecībā pret Ungāriju. Procedūras sākšana ir vairāk runāšana, bet lēmumi šeit nekādi nevar tikt pieņemti. Kamēr negadīsies kaut kas ļoti radikāli traģisks, kad visas valstis būs gatavas vienu valsti nosodīt un pieprasīt šī procesa sākšanu, neredzu, ka procedūra varētu sākties," sacīja Pabriks.
Tikmēr EP deputāte Inese Vaidere (V) skaidroja, ka galvenie sarežģījumi Ungārijai pastāv ar Vāciju, jo to politikas izrādījušās diezgan pretējas, proti, katrai valstij ir sava koncepcija, kā regulēt migrācijas jautājumus. Politiķe minēja, ka procedūras sākšana nemaz nav tik vienkārša, jo Padomei jābūt vienbalsīgai šādā lēmumā. Pārkāpuma procedūra nebūtu jāsasteidz, bet daudz vairāk ir jārunā par katras valsts iespējām risināt esošās problēmas, piebilda Vaidere.
"Ir domāts, ka varbūt varētu balsot par Poliju un Ungāriju kopā. Tad vienbalsība tiktu ievērota, jo šīs valstis nevarētu piedalīties un pārējās valstis varbūt balsotu par tiesību ierobežošanu. Man tomēr šķiet, ka tas nebūtu labi, jo Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks Polijā ir opozīcijas pārstāvis. Tāpat katrai valstij ir savas problēmas un sava vēsture. Piemēram, Ungārijai un Polijai situāciju attiecībā pret migrantiem ir ļoti dažāda," sacīja eiroparlamentāriete.
Jau vēstīts, ka LIBE jūnijā ieteica uzsākt pret Ungāriju ES līguma 7.pantā paredzēto procedūru par bloka pamatvērtību pārkāpšanu.
"Cik ilgi ES no malas noraudzīsies uz Ungārijas neliberālo novirzīšanos no demokrātijas? Ungāru tautas tiesības uz runas brīvību un vienlīdzību likuma priekšā ir jāaizsargā pret [premjerministra Viktora] Orbāna tīkojumiem ievilkt valsti autoritārismā," pēc balsojuma norādīja Judīte Sargentīni, kas pārstāv Nīderlandes Zaļo-Kreiso partiju un kurai bija uzticēts sagatavot ziņojumu par situāciju Ungārijā.
Sargentīni ziņojumu, kurā aicināts ierosināt pret Ungāriju disciplināro procedūru, lai pārbaudītu, vai pēdējā laika notikumi valstī nerada "nepārprotamu nopietna pārkāpuma risku", atbalstīja 37 komitejas locekļi, bet 19 to noraidīja. Ziņojumā apgalvots, ka Orbāna valdības rīcība novedusi pie nopietnas situācijas pasliktināšanās likuma varas, demokrātijas un pamattiesību ievērošanas jomā.
Dokumentā arī atzīts, ka Ungārijā esot nopietni apdraudēta tiesu neatkarība, runas, mediju un akadēmisko institūciju brīvība, kā arī norādīts uz korupciju valsts līmenī un vēršanos pret nelegālajiem imigrantiem un patvēruma meklētājiem.
"Laiks pašapmierinātībai ir pagājis. [Eiropas] Komisija (EK) un Padome nedrīkst ignorēt EP balsi. Viņiem beidzot jārīkojas, lai Orbānu noliktu pie vietas," pēc balsojuma norādīja Luis Mišels, kurš pārstāv Beļģijas frankofonos liberāļus un bija līdzziņotājs Ungārijas jautājumā.
Balsojums EP plenārsēdē par šo ziņojumu gaidāms septembrī.
Tikmēr Ārlietu ministrija (ĀM) pagaidām nekomentē komitejas ieteikumu, skaidrojot, ka Latvija vienmēr ir paudusi viedokli, ka ES ir ne tikai Vienotais tirgus, bet arī vērtību savienība. ĀM norādīja, ka visām dalībvalstīm ir strikti jāievēro demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību principi. Latvija vienmēr ir atbalstījusi ES institūciju un dalībvalstu abpusēji konstruktīvu dialogu šo jautājumu risināšanā.
"Uzskatām, ka labākais veids, kā risināt šādus jautājumus, ir nevis tādi konfrontējošie pasākumi kā Līguma par ES 7.1.panta iedarbināšana, bet gan dialogs, kurā abas puses izrāda gatavību panākt risinājumu, kas būtu atbilstoši ES līgumu garam un burtam," uzsvēra ministrijā.
Pagājušā gada nogalē EK spēra bezprecedenta soli, iedarbinot ES līguma 7.pantu, tādējādi cenšoties pastiprināt spiedienu uz Poliju atteikties no tās pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām.
ES procedūra ietver divus soļus. Pirmais solis ir dalībvalsts brīdināšana, ka tā pārkāpj bloka pamatvērtības. Tam nepieciešams dalībvalstu kvalificētais vairākums.
Otrais solis ir valsts balsstiesību apturēšanu ES ministru padomē. Taču šim solim nepieciešams vienbalsīgs lēmums.