Tramps nākamnedēļ Lielbritānijā tiksies ar karalieni Elizabeti II

© Sipa/Scanpix

Apmeklējot Lielbritāniju, ASV prezidents Donalds Tramps nākamnedēļ tiksies ar karalieni Elizabeti II, kļūstot par 12.ASV prezidentu, kurš ticies ar karalieni.

Elizabete II savas valdīšanas 66 gados tikusies ar visiem ASV prezidentiem kopš Harija Trumena, izņemot Lindonu Džonsonu. Taču neviena no iepriekšējām tikšanās reizēm nav izpelnījusies tik pretrunīgus vērtējumus kā gaidāmā sastapšanās ar Trampu.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja bija pirmā ārvalsts līdere, kas apmeklēja Vašingtonu un tikās ar Trampu pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā 2017.gada janvārī. Meja toreiz uzaicināja Trampu apmeklēt Apvienoto Karalisti valsts vizītē.

Valsts vizītes tiek uzskatītas par prestižiem pasākumiem, kuru laikā viesi tiek pagodināti ar banketu Bakingemas pilī, braucienu karietē pa Londonas centru un audienci pie karalienes Elizabetes II.

Tikai divi ASV prezidenti - Baraks Obama un Džordž Bušs jaunākais - ir iepriekš ielūgti šādā valsts vizītē ar visiem tai raksturīgajiem pasākumiem.

Lai gan Trampa vizīte nebūs tik krāšņa, kā sākotnēji bija plānots, viņš tiksies ar karalieni, pret ko iebilduši vairāki britu likumdevēji.

Lielbritānijā vairāk nekā 1,8 miljoni cilvēku internetā pagājušajā gadā parakstīja petīciju, kurā tika aicināts neuzņemt Trampu vizītē, jo tas būtu apkaunojums karalienei.

Lielbritānijā plašu nosodījumu izpelnījās Trampa lēmums aizliegt iebraukt ASV vairāku musulmaņu valstu pilsoņiem. Viņš arī izraisīja lielu sašutumu, retvītojot britu galēji labējo organizācijas "Britain First" trīs video, kurus bija publicējusi šīs grupas līdera vietniece Džeida Fransena.

Jaunākais sašutuma iemesls ir migrantu bērnu nošķiršana no vecākiem uz ASV un Meksikas robežas.

"Prezidents ir ieslēdzis būros 2000 mazu bērnu un atsakās viņus atbrīvot, ja vien viņam neatļaus uzbūvēt sienu," pagājušajā mēnesī parlamentā Mejai sacīja leiboristu politiķis Gevins Šukers.

"Viņš ir pametis ANO Cilvēktiesību padomi, viņš ir slavējis [Ziemeļkorejas līdera] Kima Čenuna izturēšanos pret savu tautu, un viņš ir atraidījis musulmaņus. Kas šim cilvēkam jāizdara, lai premjerministres izteiktais ielūgums tiktu atcelts?" jautāja Šukers.

Savukārt politiķi, kas atbalsta Trampa vizīti, pauduši viedokli, ka Lielbritānijas "īpašās attiecības" ar ASV stāv augstāk par jebkuru indivīdu un ASV prezidentam ir jāizrāda atbilstošā cieņa.

"Trampa kungs ir pateicis dažas neierastas un nestandarta lietas, un lietas, kam es noteikti nepiekristu, bet atšķirībā no daudziem pasaules līderiem, ar kuriem Viņas Majestāte un valdība pa šiem gadiem ir tikušies, viņš nav pārkāpis cilvēktiesības," februārī parlamentā paziņoja Konservatīvās partijas politiķis Martins Vikers.

"Nav nekādu šaubu (..), ka mums jāizritina prezidentam [sarkanais] paklājs. Mēs neizritinām paklāju Trampa kungam, mēs izritinām paklāju mūsu vērtīgākajam sabiedrotajam," viņš piebilda.

Arī likumdevējs Edvards Lī norādīja, ka Lielbritānija arī agrāk ir aicinājusi vizītēs pretrunīgi vērtētus līderus, ja tas bijis valsts interesēs.

"Kad mēs ielūdzām nevis vienu, bet divus Ķīnas prezidentus, mēs bijām gatavi pievērt acis uz faktu, ka Ķīna ir policejiska valsts," sacīja Lī.

Viņš norādīja, ka uz tēju ar karalieni bijis ielūgts arī bijušais Zimbabves prezidents Roberts Mugabe, kuru viņš nodēvēja par "rasistisku homofobu".

Svarīgākais