Dānijas banku grupas "Danske Bank" Igaunijas filiāle varētu būt izmantota, lai atmazgātu līdz pat septiņiem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar sākotnēji uzskatīto apjomu un tādējādi ir viens no lielākajiem naudas atmazgāšanas incidentiem Eiropā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".
Pēc šī paziņojuma "Danske Bank" pārstāvis Anderss Meinerts Jergensens norāda, ka "ir pāragri izdarīt jebkādus secinājumus par iespējamās naudas atmazgāšanas apjomu Igaunijā."
"Tāpēc mēs paši neesam publiskojuši skaitļus vai komentējuši spekulācijas par iespējamo apjomu. Taču vairākos gadījumos mēs esam teikuši, ka šis apjoms varētu būt lielāks, nekā uzskatīts sākotnēji," sacīja Jergensens.
Dānijas finanšu uzraudzības iestāde pagājušajā gadā veica izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai "Danske Bank" ievēro noteikumus par transakciju uzraudzību nolūkā atklāt naudas atmazgāšanu. Uzraudzības iestāde konstatēja, ka "Danske Bank" filiāle Igaunijā nav laikus veikusi pasākumus naudas atmazgāšanas riska samazināšanai, un izteica "Danske Bank" par to aizrādījumu.
Septembrī "Danske Bank" paplašināja izmeklēšanu par savas Igaunijas filiāles klientiem un to transakcijām no 2007. līdz 2015.gadam.
Igaunijas un starptautiskie mediji ziņojuši, ka no 2012.gada līdz 2014.gadam veiktas transakcijas no Igaunijas bankām uz Azerbaidžānas uzņēmumiem aptuveni 2,9 miljardu ASV dolāru apmērā, un pastāv iespēja, ka šajā laika posmā varētu būt īstenota naudas atmazgāšana un kukuļdošanas starpniecība. Nauda tērēta luksusa precēm, kā arī kukuļiem Eiropas politiķiem, kas Eiropas Savienībā lobējuši Azerbaidžānas intereses un bloķējuši rezolūcijas, kurās nosodīti cilvēktiesību pārkāpumi Azerbaidžānā.
Savukārt Parīzes Augstā tiesa oktobrī sāka izmeklēšanu saistībā ar aizdomām, ka caur "Danske Bank" Igaunijas filiāli no 2008. līdz 2011.gadam notikusi naudas atmazgāšana. Dānijas laikraksts "Berlingske" ziņoja, ka šī izmeklēšana ir saistīta ar tā dēvēto Sergeja Magņitska lietu.