ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna parakstītā deklarācija vēl nenozīmē Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos, aģentūrai LETA pauda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Hiršs atzīmēja, ka šī nav pirmā reize, kad Ziemeļkorejas līderis sola pārtraukt savu kodolieroču programmu - 20 gadu laikā bijuši vairāki denuklearizāciju solījumi, kas nav izpildīti. Pēc pētnieka domām, Tramps parakstīto deklarāciju mēģina pasniegt kā "milzīgu panākumu", lai arī citas līdz šim panāktās vienošanās ar Čenunu nav sniegušas mieru un stabilitāti Korejas pussalā.
Eksperts norādīja, ka Ziemeļkoreja pēdējā laikā vairs neveic kodolieroču izmēģinājumus, kas ir vērtējams pozitīvi, taču tālāko situācijas attīstību noteiks abu valstu diplomātu tikšanās un vienošanās par konkrētiem kodolatbruņošanās nosacījumiem, par kuriem pašlaik vēl nekas nav zināms.
Taujāts par abu valstu līderu parakstītā dokumenta ietekmi uz pārējiem ASV sadarbības partneriem, Hiršs uzsvēra pagājušajā nedēļā novēroto atšķirīgo sarunu rezultātu. "Smieklīgi, ka G7 samits beidzās ar negatīvākiem komentāriem nekā tikšanās ar diktatoru, kura valstī ir koncentrācijas nometnes un cilvēki mirst badā," pauda pētnieks.
Uz jautājumu par Trampa ārpolitikas iespējamu stratēģisko prioritāšu maiņu, pētnieks norādīja, ka Trampa rīcībā vairāk novērojama nevienprātība, nevis kādi tieši stratēģiski ārpolitikas mērķi. Hiršs uzvēra, ka Eiropas Savienības (ES) un ASV attiecības pēdējā laikā nav radījušas kādus jaunus ģeopolitiskus draudus. "Ja tu sāc "braukt virsū" sadarbības valstu līderiem, viņiem ir jādod pretī, kas grauj attiecības abu starpā. Bet tie nav ģeopolitiski draudi. Tāpat vēl notiek diplomātiskā sadarbība, bet tas ir pliķis sejā sabiedrotajiem. Tās pašas sankcijas pret tuvākajiem sabiedrotajiem - tas ir unikāli," sacīja Hiršs.
Kā ziņots, Tramps un Čenuns otrdien samitā Singapūrā parakstījuši kopīgu dokumentu, kas ir "ļoti svarīgs" un "visai daudzpusīgs", žurnālistiem sacīja Tramps.
Ziemeļkorejas denuklearizācijas process notiks "ļoti ātri", solījis ASV prezidents. Uz Vašingtonu un Phenjanu "rezultāti atstās lielu iespaidu", viņš piebilda.
Kims savukārt sacīja , ka "pasaule redzēs lielas pārmaiņas" pēc "vēsturiskās" vienošanās parakstīšanas ar Trampu. "Šodien mums bija vēsturiska tikšanās, un mēs nolēmām atstāt pagātni aiz muguras," sacīja Kims, izsakot pateicību Trampam par to, ka šī tikšanās notikusi.
Tramps arī cildināja Kimu kā "ļoti vērtīgu, ļoti gudru sarunvedēju" savas tautas labā.
Singapūras samits bija pirmā reize, kad tikušies Ziemeļkorejas līderis un ASV prezidents. Kā tika prognozēts, sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta jautājumam par Ziemeļkorejas denuklearizāciju apmaiņā pret ekonomisko un diplomātisko sankciju mazināšanu.
Tāpat ziņots, ka Tramps aizvadītajā svētdienā jau pēc G7 valstu līderu Kanādas samita noslēguma pirmo reizi "lielā septītnieka" vēsturē negaidīti atsauca ASV atbalstu samita noslēguma komunikē.
Neilgi pēc samita noslēguma Tramps tviterī apsūdzēja Kanādas premjerministru Džastinu Trudo negodīgumā un atsauca Vašingtonas atbalstu samita beigu paziņojumam, kurā pausta apņemšanās cīnīties ar protekcionismu.
Samita noslēgumā Trudo sacīja, ka jaunie ASV muitas tarifi, kas Kanādai noteikti, aizbildinoties ar nacionālās drošības apsvērumiem, ir aizvainojoši, un ka "kanādieši ir pieklājīgi un saprātīgi, bet neļaus sev kāpt uz galvas".
Trudo norādīja, ka Kanādas atbildes soļi pret ASV stāsies spēkā 1.jūlijā, kaut arī tas nav "nekas tāds, ko mēs gribētu darīt".
Neraugoties uz Trampa lēmumu atsaukt ASV atbalstu G7 samita komunikē, ES joprojām atbalsta tā noslēguma dokumentu, sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.