Lietuva: ECT lēmums CIP slepeno cietumu lietā nav praktiski izpildāms

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmums, kurā atzīta Lietuvas līdzdalība ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepeno cietumu programmā, nav praktiski izpildāms, trešdien Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas sēdē norādījusi Lietuvas valdības pārstāve Strasbūras tiesā Karolīna Bubnīte.

Kā ziņots, Strasbūras tiesa 31.maijā atzina, ka Lietuva un Rumānija līdzdarbojušās CIP programmā, ļaujot turēt apcietinājumā par terorismu aizdomās turētas personas slepenās ieslodzījuma vietās šo valstu teritorijā, un tādējādi pārkāpušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz brīvību, privātās dzīves aizsardzību un tiesības uz aizstāvību tiesā.

Strasbūras tiesa, kas Lietuvas lietu izskatīja pēc Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasības, lēma, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 100 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā un jāsedz tiesas izdevumi 30 000 eiro apmērā.

ASV amatpersonas uzskata, ka Abu Zubaida ieņēmis augstu vietu starptautiskās islāmistu teroristu organizācijas "Al Qaeda" hierarhijā un bijis iesaistīts 2001.gada 11.septembra uzbrukumu rīkošanā, bet viņam nav izvirzītas nekādas apsūdzības.

"Es ļoti gribētu, ka mēs izpildām spriedumu un līdz ar to noslēdzam šo jautājumu, bet tas praktiski nav izpildāms, jo diezin vai mēs saņemsim kaut kādas diplomātiskās garantijas no ASV. Norādīto naudas summu samaksāt gandrīz nav iespējams, jo nav jau kam," komitejai sacījusi Bubnīte.

Pēc viņas teiktā, Lietuvai nav nekādu datu par šādas personas esamību, tātad nav, kam pārskaitīt naudu. Ja noskaidrotos, ka šis cilvēks iekļauts par terorismu aizdomās turēto personu sarakstā, kurām saskaņā ar ANO rezolūciju noteiktas finansiālas sankcijas, Lietuva, samaksājot tiesas norādīto summu, pārkāptu citas savas starptautiskās saistības.

"Par pašu prasītāju mums zināms ļoti maz. Pirmais jautājums, ko mēs uzdevām, saņemot šo petīciju, - vai viņš vispār pastāv. Neviens viņu nav redzējis, nav dzirdējis, nav ar viņu kontaktējies, nekur nefigurē viņa paraksts. Advokāti saka, ka kontaktējušies, bet pierādījumu tam nav," norādījusi Lietuvas valdības pārstāve Strasbūras tiesā.

Vēlāk, komentējot žurnālistiem, kādā veidā Lietuva varētu izpildīt ECT spriedumu, Bubnīte izteikusies, ka naudu varētu deponēt depozītu kontā. Vienlaikus viņa norādījusi, ka, neraugoties uz tiesas lēmuma neizpildāmību, Eiropas Padomes Ministru komiteja uz to neapšaubāmi attiecinātu pastiprinātas uzraudzības procedūru un Lietuvai četrreiz gadā nāktos skaidroties, kā tai veicas ar lēmuma izpildi.

Lietuvas valdība šobrīd izvērtē iespējas pārsūdzēt ECT spriedumu šīs tiesas Lielajai kolēģijai. Pārsūdzību var iesniegt trīs mēnešu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

Strasbūras tiesa arī noteikusi, ka Lietuvai pēc iespējas drīzāk jāpabeidz Ģenerālprokuratūras veiktā izmeklēšana, lai noskaidrotu un sodītu personas, kas atbildīgas par savu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī cilvēku nelikumīgu transportēšanu pāri valsts robežai un turēšanu ieslodzījumā.

Kā norādījusi Bubnīte, Lietuvai arī uzdots vērsties pie ASV institūcijām un pieprasīt, lai tiktu mazinātas pret Zubaidu pieļauto pārkāpumu sekas.

Lietuva līdz šim nav atzinusi, ka valstī darbojies CIP cietums.

Kad ASV televīzijas kanāls "ABC News" 2009.gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001.gada 11.septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga "Al Qaeda" gūstekņiem, Lietuvā tika uzsākta parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā. Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO. Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja norādīja, ka nav konstatēts, ka CIP aizturētas personas būtu nogādātas Lietuvā, lai gan atzina, ka apstākļi tam bijuši.

2014.gadā izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgu cilvēku transportēšanu pāri valsts robežai sāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra. Šī izmeklēšana vēl turpinās.

2016.gadā toreizējais tieslietu ministra vietnieks Pauļus Gricjūns Strasbūras tiesas deviņu tiesnešu kolēģijai liecināja, ka nekāds slepens CIP ieslodzījuma centrs Lietuvā nav darbojies un amerikāņi pirms desmit gadiem uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas. Viņš skaidroja, ka ēkā Antaviļos, 15 kilometrus no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad nav izmantotas minētajam mērķim.