Vulkāna izvirdums Gvatemalā jau prasījis 69 cilvēku dzīvības

© Scanpix

Bojāgājušo skaits vulkāna izvirdumā Gvatemalā pieaudzis līdz 69, pirmdien pavēstīja varasiestādes, brīdinot, ka drīzumā, visticamāk, tiks atrasti vēl citu cilvēku līķi.

Varasiestādes jau iepriekš brīdināja, ka galīgais bojāgājušo skaits var izrādīties lielāks, jo daudzi cilvēki tiek uzskatīti par pazudušiem.

Vairāk nekā 3200 bijuši spiesti atstāt savas dzīvesvietas

Izmantojot lāpstas un ekskavatorus, glābēji turpina atrakt vulkāniskos dubļus, kas noklājuši kalna nogāzi un apkārtējo teritoriju, kur zemes virskārta vēl arvien ir tik karsta, ka var izkausēt kurpju zoles.

46 cilvēki izvirdumā ir ievainoti, bet vairāk nekā 3200 bijuši spiesti atstāt savas dzīvesvietas.

3763 metrus augstais Uguns (Fuego) vulkāns, kas atrodas 44 kilometrus no valsts galvaspilsētas Gvatemalas, izvirda svētdien.

Vulkānā notika eksplozijas un gaisā tika izmesti karsti pelni, akmeņi un dubļi. Pēc tam no tā sāka izplūst lava, kuras karstums sasniedza 700 grādus pēc Celsija, informēja Nacionālais seismoloģijas un vulkanoloģijas institūts.

Tuvējo ciematu iedzīvotājus izvirdums pārsteidza nesagatavotus.

"Mēs bijām ballītē, svinējām mazuļa piedzimšanu, kad viens no kaimiņiem sāka kliegt, ka (..) plūst lava. Mēs tam neticējām, un kad izgājām laukā, pa ielu jau plūda karsti dubļi," stāstīja kāda ciemata iedzīvotāja, kuras māte un māsa šajā haosā pazuda un vēl nav atrastas. Arī viņas vīratēvs ir pazudis un, domājams, gājis bojā.

Daudzi no bojāgājušo līķiem, ko atraduši glābēji, ir tik biezā kārtā noklāti ar pelniem, ka izskatās pēc statujām. Tas ievērojami apgrūtina mirušo identificēšanu, un pagaidām noskaidrota tikai 17 bojāgājušo identitāte, norādīja Nacionālā tiesu medicīnas institūta direktors.

Nonākot saskarsmē ar lavu, daudzi bojāgājušie ir zaudējuši savus vaibstus un pirkstu nospiedumus.

Izvirdums vissmagāk skāris Eskuintlu, Čimaltenago un Sakatepekesu, kur izsludināta augstākā līmeņa trauksme. Savukārt vulkāniskie pelni skāruši teritoriju, kurā dzīvo aptuveni 1,7 miljoni cilvēku.

Izvirduma dēļ slēgta Gvatemalas starptautiskā lidosta, kuras skrejceļus noklājuši pelni.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais