Vai krievu skolu aktīvisti Moldovā atšķiras no tiem, kuri ir Latvijā?
Pēdējos mēnešos Latvijā visai regulāri notiek prokrievisko aktīvistu rīkoti piketi pret pārēju uz izglītību tikai latviešu valodā. Izrādās, ka vairāk uz Balkānu pusi notiek pilnīgi tas pats.
''Šī gada sākumā Moldova gāja pat tālāk, nekā to līdz šim darījusi Latvija, un aizliedza Krievijas televīzijas un radio kanālus.''
Mums jau tik labi zināmā cīņa pret prokrieviskajiem un Kremļa atbalstītajiem dezinformācijas kanāliem notiek arī citā Eiropas nostūri - Moldovā.
Šī gada sākumā Moldova gāja pat tālāk, nekā to līdz šim darījusi Latvija, un aizliedza Krievijas televīzijas un radio kanālus, izsaucot domstarpības iedzīvotāju vidū.
Kā zināms, Eiropas nabadzīgākā valsts Moldova ir visnotaļ nestabila politiski un tās lielā krievvalodīgo kopiena (15% iedzīvotāju) padara to par Kremļa propagandai iekārojamu mērķi. Nemaz nerunājot par Piedņestras Republiku, kurā izvietota Krievijas armija...
Pirms apmēram gada veiktajā aptaujā atklājās, ka tobrīd 43% iedzīvotāju informāciju guva no Krievijas medijiem un lielākā daļa (53%) tur uzzinātajam arī ticēja. 62% Moldovas iedzīvotāju sauca Vladimiru Putinu par savu mīļāko ārzemju politiķi.
Tā rezultātā, pēc divus gadus ilgušām debatēm valdībā, Moldova 2018.gada sākumā pieņema likumprojektu, kurš valstī ļauj tikt translētiem ārzemju medijiem tikai no ASV, Kanādas un 35 valstīm, kuras ratificējusi Eiropa.
Tas viss protams satraucis prokrieviskos aktīvistus Moldovā, kuri identiski kā tepat Latvijā, piemēram, Tatjana Ždanoka, Vladimirs Lindermans vai Aleksandrs Gapoņenko, devušies ielās, apgalvojot, ka viņus apspiež, vēršoties pret NATO/Rietumu ietekmi u.t.t. Jāatzīmē, ka arī tur šajos protestos gados jauni cilvēki sastopami ļoti reti...