Notiesā Bhopalas traģēdijas vaininiekus

Amerikāņu ķimikāliju ražošanas kompānijas Union Carbide Indijas nodaļa un septiņi tās darbinieki šodien atzīti par vainīgiem 1984. gadā Bhopalas pilsētā notikušajā avārijā šīs kompānijas rūpnīcā.

Toksiskās gāzes noplūde, kas tiek uzskatīta par vienu no pasaules lielākajām industriālajām katastrofām, prasīja tūkstošiem cilvēku dzīvības.

Reuters vēsta, ka cilvēkiem, kuri atzīti par vainīgiem šajā traģēdijā (viņu vidū ir arī toreizējais Union Carbide India Ltd. vadītājs Kešubs Mahindra, kurš pašlaik vada mašīnbūves sabiedrību Mahindra & Mahindra) draud līdz divus gadus ilgs cietumsods vai ievērojams naudassods. Bhopalas traģēdijas upuru tuvinieki jau pavēstījuši, ka sods esot nepietiekams, turklāt cilvēkiem, kuri atzīti par vainīgiem iespējams spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā - Indijā šī procedūra var vilkties gadiem ilgi.

"Būtībā tas nav nekas? Kas īsti notiek? Izrādās, ka maksimālais sods ir divi gadi cietumā vai naudassods. Ja tas nav lielākais joks, ko jebkad esmu dzirdējusi, nezinu kas tas ir. Mums nav par ko priecāties," sarunā ar Reuters sacījusi Bhopalas upuru tiesību aizstāvēšanas aktīviste Račna Dhingra. Kāds viņas kolēģis emocionāli piebildis, ka, spriežot pēc sodiem, runa ir nevis par milzīgu traģēdiju, bet nelielu satiksmes negadījumu.

BBC atgādina, ka traģēdija notika 1984. gada 3. decembrī, kad no Union Carbide pesticīdu rūpnīcas atmosfērā tika izmestas aptuveni 40 tonnas toksiskas gāzes, kas izplūda virs Bhopalas graustu rajoniem. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, laikā no 3. līdz 6. decembrim gāja bojā 3000 cilvēku, bet neoficiālie dati liecina, ka gāzes noplūde jau pirmajās dienās prasījusi līdz 10 000 cilvēku dzīvības. Toksiskās vielas atstājušas iespaidu arī uz izdzīvojušajiem, tiek lēsts, ka gados pēc avārijas pāragrā nāvē miruši no 15 līdz 25 tūkstošiem cilvēku, kuri ieelpoja gāzi, bet kopā no tās cietuši līdz pat 600 000 cilvēku. 1989. gadā Union Carbide piekrita samaksāt Indijai 470 miljonu dolāru lielu kompensāciju.

Vecās rūpnīcas ēka joprojām ir pamesta. 1998. gadā to savā bilancē pārņēma Madjapradešas štats, taču tika konstatēts, ka nekādu darbību šajā ēkā uzsākt nav iespējams, jo rūpnīcā joprojām ir indīgā piesārņojuma pēdas. Ekologi un cilvēktiesīb aizstāvji apgalvo, ka vēl līdz šim laikam Bhopalā dzimst neparasti daudz bērnu ar iedzimtām kaitem - vēzi, diabētu utt.