Baltijas valstis nevar bez citu palīdzības izveidot pretgaisa aizsardzības sistēmas

© AP/Scanpix

Visaptverošas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidošana un uzturēšana Baltijas valstīm vienām pašām nav pa spēkam, secināts Tallinā bāzētā Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra (ICDS) ziņojumā.

Ziņojumā secināts, ka ilgtspējīgs risinājums problēmām, kas saistītas ar pretgaisa aizsardzību, var tikt atrasts tikai Baltijas valstu sadarbībā ar sabiedrotajiem, jo visaptverošas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidošana un uzturēšana Baltijas valstīm vienām pašām nav pa spēkam.

Ziņojumā, kas prezentēts Igaunijas Aizsardzības ministrijai, Baltijas valstīm ieteikts koncentrēties uz vadības un signālu sistēmas attīstīšanu, kas būtu savienojamas ar NATO pretgaisa aizsardzību, un līdzsvarot savas tuvējas un vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas.

ICDS ziņojumā par iespējām stiprināt Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības sistēmu norādīts, ka efektīva pretgaisa aizsardzības sistēma ir vairāku slāņu sistēma, ko veido labi funkcionējoša agrīnā brīdināšanas sistēma, uzraudzības spējas, ieroču sistēmas, kā arī labi apmācīts personāls, kas spējīgs vadīt pretgaisa aizsardzības operācijas.

Ziņojuma autori norādījuši, ka Baltijas reģiona kontekstā sadarbība starp Igauniju, Latviju un Lietuvu ir svarīga, tāpat kā sadarbība ar sabiedrotajiem NATO ietvarā. Pretgaisa aizsardzība ir svarīga gan neatkarīgu aizsardzības spēju veidošanā, gan Baltijas valstīs dislocēto NATO karavīru aizsargāšanā.

Ziņojumā secināts, ka ilgtspējīgs risinājums problēmām, kas saistītas ar pretgaisa aizsardzību, var tikt atrasts tikai Baltijas valstu sadarbībā ar sabiedrotajiem, jo visaptverošas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidošana un uzturēšana Baltijas valstīm vienām pašām nav pa spēkam.

NATO ziņojumā ieteikts vienībām, kas mācību laikā tiek dislocētas Baltijas reģionā, nodrošināt vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības aprīkojumu un uz mācību laiku pārvest uz reģionu vidējas un tālas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas. NATO arī ieteikts izmēģināt procedūras, lai pārslēgtos no NATO gaisa patrulēšanas misijas uz pretgaisa aizsardzības misiju.

Viens no ziņojuma autoriem ICDS direktors Svens Sakovs sacīja, ka šis ziņojums skaidri parāda, cik sarežģīti ir izveidot un uzturēt modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Lai gan Igaunija, Latvija un Lietuva pēdējos gados ir daudz darījušas, lai aizpildītu plaisas, veicams vēl liels darbs.

Ziņojums skaidri parāda, ka visaptverošas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidošana reģionā prasa sabiedroto un visas NATO iesaistīšanos.

Ziņojumu pasūtīja Igaunijas Aizsardzības ministrija ar mērķi iegūt visaptverošu ainu par esošo pretgaisa aizsardzības sistēmu un sistēmu, kāda Baltijas valstīm būs nepieciešama nākotnē. Ziņojumu līdz ar Sakovu sastādīja Lielbritānijas gaisa spēku maršals Kristofers Harpers un ICDS pētnieks Tonijs Lorenss.

Nedēļas nogalē ziņojums tiks prezentēts Lennarta Meri konferencē Tallinā.