Igauņi un latvieši dala vienu ģenētisko kodu, kopīgu vēsturi un līdzīgu klimatu. Valoda un mentalitāte ir visvieglāk pamanāmās atšķirības zīmes, tomēr cik daudz igauņi zina par saviem tuvākajiem kaimiņiem. Ar saukli “Iepazīsti savu kaimiņu!”, Latviešu Nacionālā kultūras biedrība Igaunijā rīko “Latvijas kultūras dienas Igaunijā – Latvijai 100”.
Mūsu kopīgās simtgades gadā Igaunijas publika tiek lutināta ar ļoti daudziem augstvērtīgiem kultūras notikumiem, kas saistīti ar Latvijas māksliniekiem. “Latvijas kultūras dienas Igaunijā - Latvijai 100” rīkošana ir vietējās latviešu diasporas iniciatīva un tās mērķis ir saliedēt kopienu, dot iespēju Igaunijas sabiedrībai tuvāk iepazīt latviešus un skaisti atzīmēt Latvijas simtgadi.
Visas dienas garumā darbosies meistardarbnīcas, kurās apmeklētāji varēs ievingrināt roku dažādos amatos. Atvēsināties palīdzēs “Valmiermuižas” alus un īsts Latvijas mājas saldējums no “Gogelmogels”.
Pasākuma norises laiks nav izvēlēts nejauši. Latvijas Dzimšanas diena ir 18. novembrī, bet nozīmīgākie latviešu svētki ir Jāņi, tāpēc šīs kultūras dienas tiks rīkotas tradicionālās pirmsjāņu noskaņās.
9. jūnijā svētki norisināsies nesen atklātajā Igaunijas Vēstures muzeja filiālē Maarjamäe pils parkā (Pirita tee 56). Tos atklās Latvijas Simtgades filmas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” pirmizrāde Igaunijā. Ar skatītājiem tiksies arī paši filmas veidotāji. Latvijā šī filma tika atzīta par skatītāko pēdējo 5 gadu laikā un, cerams, ies pie sirds arī igauņu skatītājiem. Pasākuma turpinājumā paredzēti folkloras kopu, koru, deju ansambļu un citu mākslinieku koncerti. Visas dienas garumā darbosies “Latviešu gardumu un meistardarbu tirgus”. Tradicionālos amatus pārstāvēs “Latvijas Etnogrāfiskā muzeja” meistari. Mūsdienīgo Latvijas dizainu pārstāvēs veikals “M50” un citi. Visas dienas garumā darbosies meistardarbnīcas, kurās apmeklētāji varēs ievingrināt roku dažādos amatos. Atvēsināties palīdzēs “Valmiermuižas” alus un īsts Latvijas mājas saldējums no “Gogelmogels”. Sasildīs tradicionālie latviešu ēdieni, kurus gatavos Latvijā slavenā saimniece Ilze Briede ar savu Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja kafejnīcas “Pūnīte” komandu. Būs īsta latviešu maize, pīrāgi un Jāņusiers.
2018. gada vasarā Latvijā norisināsies XXI Vispārīgie Dziesmu un deju svētki, kuriem gatavojas latvieši visā pasaulē, savukārt jau nākamgad Dziesmu un Deju svētki notiks Igaunijā. Šī tradīcija ir viena no skaistākajām iezīmēm, kas abas nācijas vieno. “Latvijas kultūras dienas Igaunijā - Latvijai 100” rīkotāji ir iecerējuši, ka koru koncerts, kurā piedalīsies Igaunijas latviešu koris “Ziemeļu balsis”, Somijas latviešu koris “Ziemeļmeita” un Tallinas Tehniskās Universitātes kamerkoris, ļaus kaut uz brīdi sajust līdzīgo Latvijas un Igaunijas Dziesmu svētku noskaņās un svarīgumā. Kā nekā, abas mūsu tautas ir piedzīvojušas “Dziedošo revolūciju” un, lai arī valodas tik ļoti atšķiras, iekšējais spēks, kas jūtams mūsu brīvības dziesmās ir uztverams bez vārdiem.
Iepazīt latviešu Jāņu tradīcijas un tradicionālo mūziku palīdzēs Igaunijas latviešu folkloras kopa “Rēvele”, folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači”, ģimeņu tradīciju kopa “Garataka” un īpašie viesi - postfolkloras grupa “Imanta Dimanta”.
Deju koncertā piedalīsies Somijas latviešu deju kopa “Aurora”, brīnišķīgie igauņu tradīciju kopēji “Leigarid” un dzīvespriecīgā Garkalnes novada senioru deju kopa “Baltābele” no Latvijas. Tradicionālajiem dančiem tiks aicināti pievienoties visi gribētāji.
Īpašs prieks sagaidāms no Tallinas latviešu skoliņas “Taurenis” audzēkņiem, kas būs sagatavojuši priekšnesumu, izstādi un filmu sadarbībā ar Baltijas filmu skolā studējošajām latvietēm Santu Siņicu un Sindiju Vītolu.
10. jūnijā svētki turpināsies Tallinas vecpilsētā omulīgajā Meistaru pagalmā Vene ielā 6, kur notiks “Latviešu gardumu un meistardarbu tirgus” un svētku dalībnieku koncerti.
Ieeja visos svētku pasākumos bezmaksas.
Šādus vērienīgus svētkus vietējai diasporai ir iespējams rīkot pateicoties vietējo latviešu un Latvijas vēstniecības Igaunijā atsaucībai, Latvijas un Igaunijas Kultūras ministrijas, Latvijas Ārlietu ministrijas, Igaunijas sabiedrības integrācijas fonda un Pasaules Brīvo latviešu apvienības atbalstam. Lielu artavu ieguldījuši arī ar Latviju saistītie uzņēmumi "Latvijas Finieris”, “Bauroc” un “Sakret”.
Tradīciju rīkot “Latviešu kultūras dienas” aizsāka latvieši Īrijā 2011. gadā. Viņu iedvesmoti, latvieši rīko svētkus visā plašajā Eiropā. Šādu svētku mērķis ir iepazīstināt diasporas mītnes zemei ar latviešu tautas kultūru un tradīcijām.