Krievijas policija sestdien paziņojusi, ka aizturējusi kādu vīrieti, kas sabojājis pazīstamā 19.gadsimta krievu gleznotāja Iļjas Repina gleznu, kurā atainots cars Ivans Briesmīgā, kas tikko noslepkavojis savu dēlu.
Glezna ir "nopietni bojāta" un audekls trīs vietās sagriezts. No stikla lauskām cietis arī gleznas oriģinālais rāmis.
Policija vēsta, ka vīrietis ar metāla stieni sasitis aizsargstiklu, kas sedza pasaulslaveno Repina gleznu "Ivans Briesmīgais un viņa dēls 1581.gada 16.novembrī".
Savukārt Tretjakova galerija ziņo, ka glezna ir "nopietni bojāta" un audekls trīs vietās sagriezts. No stikla lauskām cietis arī gleznas oriģinālais rāmis.
Incidents noticis piektdienas vakarā īsi pirms muzeja slēgšanas.
Aģentūra TASS ziņo, ka 37 gadus vecais vīrietis ir no Voroņežas un ka viņš savu rīcību pamatojis ar "vēsturiskiem motīviem".
Savukārt policija izplatījusi videoierakstu, kurā uzbrucējs saka, ka rīkojies alkohola ietekmē.
Iepriekš pret šīs gleznas izstādīšanu protestējuši krievu galējie nacionālisti, un 2013.gadā tās aizvākšanu pieprasīja monarhisti.
Tretjakova galerija atteicās mākslas darbu aizvākt, taču pastiprināja drošības pasākumus.
Šī nav pirmā reize, kad glezna cietusi no vandāļu rokas.
Jau 1913.gadā kāds vīrietis sagrieza to trīs vietās ar nazi. Tolaik Iļja Repins vēl bija dzīvs un pats piedalījās sabojātā audekla restaurēšanā.
Kopš 1913.gada gleznu sedz aizsargstikls.
Ivans IV pazīstams ar savu asiņaino valdīšanu un savulaik izpelnījies palamu “Briesmīgais”. Ivans IV atradās pie varas no 1547. līdz 1583.gadam, un viņa karapūļu nežēlību un mežonību nācās iepazīt arī toreizējai Livonijai, kuras teritorijā tolaik atradās mūsdienu Latvija.
Taču šodienas Krievijas varasiestādes, kas savai leģitimācijai izmanto agresīva nacionālisma ideoloģiju, cenšas uzlabot slepkavnieciskā monarha tēlu.
Tiek uzskatīts, ka Ivans Briesmīgais dusmu lēkmē noslepkavojis arī paša dēlu, taču pašreizējais prezidents Vladimirs Putins 2017.gada jūnijā paziņoja, ka tā esot vienīgi leģenda, kuru Rietumi izgudrojuši Maskavas diskreditēšanai.
2016.gada oktobrī Orlā tika atklāts pirmais 16.gasimta tirānam veltītais piemineklis.