Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons ļāvis noprast, ka vēlētos stingrāku sankciju noteikšanu Krievijas oligarhiem, vienlaikus norādot, ka rūpīgi vērtē ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pieeju šajā jautājumā.
Vaicāts par Lielbritānijas kavēšanos pagarināt vīzu Krievijas oligarham Romānam Abramovičam, Džonsons norādīja, ka būtu "pilnīgi aplami" komentēt individuālus gadījumus.
Izsakoties par Baltā nama krietni bargāko vēršanos pret Krievijas oligarhiem, Džonsons sacīja: "Es uzskatu, ka dažu šo sankciju ietekme, konkrēti attiecībā uz dažiem indivīdiem, ir bijusi ļoti būtiska, un es to esmu pamanījis, bet mums ir mūsu pašu sistēma un mūsu pašu pieeja, un mums tas ir jādara, ievērojot likumus un atbilstoši liecībām."
"Ir plašāks jautājums par to, ko Apvienotā Karaliste var darīt, lai vērstos pret cilvēkiem, kas ir tuvi [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam un kuriem var būt nelegālas vai nelikumīgā ceļā iegūtas bagātības. Kā jūs zināt, mums ir likumi, kas ļauj mums neizskaidrojamu bagātību gadījumā vērsties pret viņiem, bet mēs dzīvojam, pakļauti likuma varai, tāpēc, lai arī kas notiktu, tam ir jānotiek atbilstoši likuma noteikumiem," skaidroja ministrs.
Lielbritānija nevar attīstīt pati savu sankciju režīmu, jo tai tas ir jākoordinē ar pārējo Eiropas Savienību, uzsvēra Džonsons.
Kad valsts nākamā gada martā būs izstājusies no ES, tā varēs īstenot pati savu stingrāku kursu, sacīja ministrs, atgādinot arī, ka ES gausi reaģējusi pret Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro.
Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja ziņojumā pirmdien atzina, ka Krievijas pilsoņiem, kuriem ir ciešas saites ar Kremli, ir pārāk viegli izmantot Londonu kā "pašapkalpošanās veļas mazgātavu".
Maskavu uz to jau nikni reaģējusi, apsūdzot Lielbritānijas politisko šķiru rusofobijā.