Ukrainā par valsts nodevību apcietināts ''RIA Novosti'' vadītājs
Ukrainas tiesa ceturtdien devusi atļauju piemērot apcietinājumu Krievijas valsts ziņu aģentūras "RIA Novosti" Kijevas biroja vadītājam Kirilam Višinskim, kurš apsūdzēts valsts nodevībā, ziņo Ukrainas mediji.
UDD uzskata, ka "agresora valsts" izmantojusi šos medijus "hibrīdā informācijas karā pret Ukrainu".
Višinskis, kuram, spriežot pēc Krievijas mediju ziņotā, ir dubultā Krievijas un Ukrainas pilsonība, tika aizturēts iepriekš šonedēļ, kad Ukrainas varasiestādes veica kratīšanu "RIA Novosti" un telekanāla RT telpās, kas atrodas vienā ēkā.
Reidus veica Ukrainas Drošības dienests (UDD), pastāvot aizdomām par Krievijas kontrolētu mediju tīkla darbību.
UDD uzskata, ka "agresora valsts" izmantojusi šos medijus "hibrīdā informācijas karā pret Ukrainu", liecina paziņojums UDD mājaslapā.
UDD priekšnieka vietnieks Viktors Kononenko otrdien, paziņojot par reidiem, sacīja, ka Višinskis 2014.gadā devies uz Krimu, lai gatavotu musinošas reportāžas un vēlāk sadarbojies ar Krievijas uzturētajiem teroristu grupējumiem Austrumukrainā.
Kononenko norādīja, ka Višinskis saņēmis dāsnu finansējumu - aptuveni 53 000 eiro mēnesī. Tālāk viņš šo naudu nodevis grupējumiem un citiem iesaistītajiem cilvēkiem.
Reaģējot uz reidiem, Kremlis paziņoja, ka jebkāda vēršanās pret Krievijas medijiem esot nepieņemama.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs brīdināja, ka Maskava var spert atbildes soļus, uzsverot, ka Kremlis enerģiski aizstāvēs Krievijas mediju intereses.
RT galvenā redaktore Margarita Simonjana saistīja šos reidus ar jaunā tilta atklāšanu, kas savieno Krieviju ar Ukrainai piederošo, taču okupēto Krimas pussalu.
"RIA Novosti" birojā Ukrainā strādā līdz 15 žurnālistiem. Daļa no viņiem piegādā informāciju "RIA Novosti" birojam Maskavā, bet daļa Višinska vadībā strādā vietnē "ria.com.ua", kas domāta ukraiņu auditorijai.
Kijevas varasiestādes regulāri apsūdz Krieviju mediju izmantošanā, lai grautu uzticību Ukrainas valdībai un izplatītu Kremļa propagandu.
Ukraina jau ir aizliegusi lielākos Krievijas televīzijas kanālus, nobloķējusi lielākos Krievijas sociālos tīklus un izraidījusi vairākus krievu žurnālistus.
Ukraina ierindojas 101.vietā starp 180 valstīm 2018.gada Pasaules preses brīvības indeksa vērtējumā, ko veido starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF). Krievija ieņem 148.vietu.