Nākamo gadu laikā Vācijas aizsardzības izdevumi, domājams, pieaugs, tuvojoties NATO nospraustajam mērķim - diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan nekavējoties tas netiks sasniegts, pirmdien paziņojusi kanclere Angela Merkele.
Uzstājoties Berlīnē notiekošajā aizsardzības konferencē, Merkele norādīja, ka Vācija pagātnē bez kādām grūtībām aizsardzībai tērējusi daudz vairāk nekā pašreizējie 1,24% no IKP. Tāpēc mērķa sasniegšana "nav pilnībā neiedomājama," piebilda kanclere.
Viņa uzsvēra, ka pasaule kļūst arvien neprognozējamāka un spēku līdzsvars arvien nenoteiktāks, piebilstot, ka uz spēles likta Vācijas uzticamība.
ASV, kas pati saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā Miera pētniecības institūta datiem aizsardzībai tērē 3,1% no IKP, pieprasa NATO nospraustā mērķa sasniegšanu līdz 2024.gadam.
EPA/ SCANPIX
Šogad Vācija paredzējusi aizsardzībai atvēlēt 38,5 miljardus eiro, bet nākamgad - jau 41,5 miljardus. Tomēr pašreizējie valdības plāni paredz līdz 2022.gadam militāros tēriņus attiecībā pret IKP nedaudz samazināt.
Tikmēr Bundesvēra savienība, kas aizstāv esošo un atvaļināto militārpersonu intereses, pirmdien paziņojusi, ka Vācijas bruņotajiem spēkiem pieaugošo uzdevumu un neatbilstošās apgādes dēļ draud pārslogotība.
Bundesvēra savienības vadītājs Andrē Vistners pirms konferences aģentūrai DPA norādīja, ka ar pastāvīgi sarūkošām iespējām nav iespējams "sasniegt vairāk un vairāk".
Merkeles atklātajā konferencē, kas notiek katru otro gadu, Bundesvēra vadība iecerējusi apspriest bruņoto spēku modernizāciju.
Aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena konferencē uzstāsies ar ziņojumu par Bundesvēra "nākotnes tēlu".
