2. jūnijā Eiropas Parlamenta Ekonomikas komitejā apspriestais beļģu deputāta Saida El Khadraui ziņojums uzsver, ka neatbilstīgas finanšu iestāžu atalgojuma shēmas bija viens no galvenajiem pašreizējās krīzes iemesliem.
Vadošo menedžeru vēlme saņemt apjomīgas prēmijas stimulējusi pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanos.
Lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos, ziņojumā ierosināts, ka katrai finanšu iestādei un biržas sarakstā iekļautai sabiedrībai būtu jāizveido atalgojuma jautājumu komiteja.Komitejas locekļiem ir jābūt pārvaldes struktūrvienības locekļiem, kuri attiecīgajā finanšu iestādē neveic nekādas izpildfunkcijas, turklāt to samaksā nevajadzētu iekļaut atalgojumu, kas ir atkarīgs no darba rezultātiem vai akcijām. Tāpat akcionāriem būtu jāpiedalās ilgstpējīgas atalgojuma politikas noteikšanā un būtu jādod viņiem iespēja paust savu viedokli par atalgojuma politiku un jābūt pienācīgam līdzsvaram starp mainīgo un fiksēto atalgojuma daļu, jo īpaši personas prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējā gada atalgojuma.
Vairāki Eiropas parlamenta deputāti dalījās domās par izteikto priekšlikumu:
Slavomirs Nitras (Eiropas Tautas partijas grupa, Polija) atzinīgi vērtējā priekšlikumu sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma ilgtermiņa veikumu.
Volfs Klincs (Liberāļu grupa, Vācija) aizrādīja, ka, pievēršoties tikai jautājumam par valdes locekļu atalgojumu, problēma atrisināta netiks, ņemot vērā, ka daudzi investīciju banku mākleri nopelna daudz vairāk nekā vadošie menedžeri. Tāpat viņš norādīja, ka ir grūti izskaidrot, kādēļ kāds, kas strādā bankā pelna miljonus, kamēr ārsts saņem 80 000 eiro gadā.
Apvienotās Karalistes deputātes Arlene Makkārtija (Sociālisti un demokrāti) atgādināja, ka bankām būtu pieticis kapitāla krīzes pārvarēšanai, ja tās nebūtu izmaksājušas tik lielas prēmijas, bet Vikija Forda (Konservatīvie un reformisti) savukārt uzstāja, ka mazajiem uzņēmumiem atalgojuma jautājumu komitejas izveidošana būtu pārāk liels slogs.
Komiteja par ziņojumu balsos 22.jūnijā.