Kalns virs Ziemeļkorejas galvenā kodolizmēģinājumu poligona ir sagruvis šo sprādzienu ietekmē, padarot poligonu nedrošu turpmākiem izmēģinājumiem un radot nepieciešamību novērot jebkādu radiācijas noplūdi, konstatēts Ķīnas ģeologu pētījumā.
Ķīnas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes zinātnieku pētījuma rezultāti var radīt jaunu skaidrību par Ziemeļkorejas prezidenta Kima Čenuna pagājušās nedēļas paziņojumu, ka viņa valsts izbeidz kodolizmēģinājumu un starpkontinentālo raķešu izmēģinājumu programmu.
Kodolsprādzieni atbrīvo milzīgus karstuma un enerģijas daudzumus, un jau iepriekš tika uzskatīts, ka Ziemeļkorejas spēcīgākais kodolizmēģinājums pērnā gada septembrī padarījis šo poligonu nestabilu.
Dati jaunākajā Ķīnas pētījumā tika iegūti pēc 3.septembrī notikušā kodolizmēģinājuma, kas bija spēcīgākais no sešiem Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumiem un, kā tiek uzskatīts, izraisīja četras zemestrīces nākamo nedēļu laikā.
Izmēģinātās atombumbas jauda bija ekvivalenta vairāk nekā 100 kilotonnām trotila (TNT), un tā vismaz 10 reizes pārsniedza jebkuras iepriekš izmēģinātās Ziemeļkorejas atombumbas jaudu. 1945.gadā uz Hirosimu nomestās ASV atombumbas jauda bija ekvivalenta apmēram 15 kilotonnām trotila.
Pētījumā teikts, ka pirmā no šīm četrām zemestrīcēm notika astoņarpus minūtes pēc izmēģinājuma, izraisot "sagrūšanu kodolizmēģinājuma centra virzienā," un pārējās zemestrīces notika līdzīgās vietās.
"Ņemot vērā pētījumā konstatēto, ka Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu poligons Mantapsanā ir sagruvis, ir nepieciešams turpināt novērot jebkādu radioaktīvo materiālu noplūdi, kuru var būt izraisījusi šī sagrūšana," teikts pētījuma kopsavilkumā, kas datēts ar pirmdienu, bet trešdien bija apskatāms universitātes vietnē.
Pētījums ir akceptēts publicēšanai zinātniskajā žurnālā "Geophysical Research Letters".