Iepazīstinot ar NATO starptautiskās stratēģijas projektu, alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens vakar NATO parlamentārās asamblejas plenārsēdē uzskaitīja trīs drošības aspektus, kā arī nosauca papildu summu, kuru vajadzēs atrast visām NATO dalībvalstīm savā budžetā, un izteica cerību, ka misija Afganistānā būs veiksmīga.
Paredzēts, ka šā gada novembrī NATO samitā Lisabonā dalībvalstis varētu vienoties par jauno stratēģisko koncepciju, kura paredz vienotu, kooperatīvu un savstarpēji papildinošu drošību. A. F. Rasmusens uzsvēra, ka kolektīvā aizsardzība jeb Vašingtonas līguma 5. pants joprojām ir spēkā un tāds paliks arī jaunajā stratēģijā. Jāatgādina, ka 2001. gadā pirmo reizi NATO pastāvēšanas vēsturē stājās spēkā alianses hartas 5. pants, kas paredz, ka uzbrukums vienam NATO loceklim nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm. Vienotā drošība paredz arī efektīvas pretraķešu aizsardzības spēju. NATO ģenerālsekretārs informēja, ka pašlaik vairāk nekā 30 valstīs tiek izstrādātas un izmantotas raķetes, kas rada draudus iedzīvotājiem un NATO karaspēkam. Pretraķešu sistēma apvienotu gan Eiropas, gan ASV sistēmas un papildus izmaksātu 200 miljonus eiro – šo summu nāktos sadalīt uz visām 28 dalībvalstīm.
Viņš tomēr noliedza, ka šis plāns varētu negatīvi ietekmēt attiecības ar Krieviju. "Pretraķešu plāns var satuvināt NATO un Krieviju. Mēs varam iedrošināt Krieviju strādāt kopā ar mums," teica A. F. Rasmusens. Citu tekstu savā preses konferencē pirms dažām dienām skandēja Krievijas Valsts domes vicespīkers Vladimirs Žirinovskis, kas pārstāv Krievijas oficiālo nostāju: "Mēs esam par atbruņošanos!" Sev raksturīgajā piezemētajā stilā viņš uzbūra ainu, kā piedzēries karavīrs notēmēšot raķeti un tā nokritīšot sazin kurā valstī. Jāatgādina, ka pagājušā gada decembrī notikušajā NATO un Krievijas padomes sanāksmē Briselē tika apstiprināts darbības plāns 2010. gadam, kurā NATO cer ar Krieviju sadarboties arī pretraķešu aizsardzības, kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumos.
A. F. Rasmusens minēja, ka kooperatīvās drošības ietvaros Afganistānas jautājuma risināšanā vajadzētu iesaistīt Pakistānu, Indiju un Ķīnu. "Mums vajag drošības dialogu ar šīm valstīm," viņš norādīja.
Visbeidzot, iepazīstinot ar stratēģijas savstarpēji papildinošo drošības aspektu, NATO ģenerālsekretārs uzsvēra ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanu vienlaikus ar militāro spēju stiprināšanu. Tas nozīmē, ka NATO nepieciešams uzlabot sadarbību ar Eiropas Savienību un starptautiskām organizācijām, piemēram, Pasaules banku. Pēc viņa teiktā, konfliktiem reti iespējami militāri risinājumi, tāpēc nepieciešams izveidot spēcīgas civilās institūcijas, ilgtspējīgu ekonomiku, radīt labus apstākļus iedzīvotājiem.
"Uz šādiem trim principiem jāveido jauna alianse un nepieciešamas fundamentālas izmaiņas arī ikdienas jautājumos," atzina A. F. Rasmusens.