Piekāpjoties pieaugošajam spiedienam no protestētāju puses, pirmdien par savu atkāpšanos paziņojis tikko amatā ieceltais Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans.
"Es atstāju valsts vadītāja amatu," teikts Sargsjana kancelejas izplatītajā paziņojumā.
Viņš piebildis, ka opozīcijas līderim Nikolam Pašinjanam "bija taisnība. Es kļūdījos."
Kā ziņots, protesti, kurus izsaukusi bijušā prezidenta Sargsjana iecelšana premjerministra amatā, turpinās jau 11.dienu.
Parlaments otrdien apstiprināja Sargsjanu premjera amatā, neskatoties uz tik plašiem masu protestiem, kādus Armēnija pēdējo gadu laikā nav pieredzējusi.
Konstitucionālās reformas rezultātā Armēnijā prezidentālā pārvalde nomainīta ar parlamentāro, un vara turpmāk būs koncentrēta premjera rokās.
Opozīcija protestēja pret konstitūcijas grozījumiem, kas tika apstiprināti 2015.gadā notikušajā referendumā, jo uzskata, ka to mērķis ir saglabāt Sargsjana un viņa vadītās Republikāņu partijas varu pēc viņa prezidentūras beigām.
Sargsjana otrais un pēdējais termiņš prezidenta amatā beidzās 9.aprīlī, un viņu valsts galvas krēslā nomainījis Armens Sargsjans, kas gan, neskatoties uz uzvārdu sakritību, nav saistīts ar bijušo prezidentu kādām radniecības saitēm.
Īsi pirms Sagsjana paziņojuma par demisiju, tika atbrīvots Pašinjans, kuru svētdien pēc neveiksmīgām sarunām ar premjeru aizturēja policija.
Sargsjans iepriekš kategoriski atteicās atkāpties, un svētdien pamata televīzijā pārraidītās sarunas ar opozīcijas līderi, apsūdzot viņu "šantāžā".
Tomēr pirmdien protestētāji atkal izgāja Erevānas ielās, kur viņiem šoreiz pievienojās arī liels skaits karavīru.
Tikmēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Kremlis uzmanīgi seko notikumiem Armēnijā, kas joprojām saglabājusi ciešas saites ar Maskavu.
Peskovs atteicās atbildēt uz jautājumu, vai Krievija varētu iejaukties Armēnijas notikumos, norādot, ka tie esot vienīgi Erevānas "iekšējā lieta" un ka šādi jautājumi esot "pilnīgi nepiedienīgi".
Tajā pašā laikā Armēnijas aizsardzības ministrs Vigens Sargsjans, kam arī nav nekādu radniecīgu saišu nedz ar bijušo, nedz ar esošo prezidentu, brīdinājis, ka nemieri nākot par labu Armēnijas niknākajam ienaidniekam - Azerbaidžānai.
"Ienaidnieks vēro notikumus mūsu valstī. Nestabilitāte mūsu valsts iekšienē paver tam iespēju rīkoties. Mums par to sabiedrībai jāpasaka," preses konferencē norādīja ministrs.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka armija nemieru apspiešanā var tikt iesaistīta vienīgi ārkārtas stāvokļa izsludināšanas gadījumā, un pauda cerību, ka "tuvāko gadu laikā" tas nenotiks.