ASV cilvēktiesību pārkāpumos vaino Sīriju, Krieviju, Ķīnu un Irānu
 
©AFP/Scanpix

Savā ikgadējā ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli pasaulē, kas publiskots piektdien, ASV valsts departaments atzinis, ka starp valstīm, kas pērn pieļāvušas vissmagākos cilvēktiesību pārkāpumus, ir Sīrija, Krievija, Ķīna un Irāna.

Ziņojumā, kas tiek uzskatīta par vienu no vispilnīgākajām cilvēktiesību situācijas analīzēm, cita starpā detalizēti aplūkoti tādi tiesību pārkāpumi kā ieslodzīto spīdzināšana, žurnālistu aizturēšana, bērnu nodarbināšana un opozīcijas aktīvistu vajāšana.

Ziņojumā apskatīta cilvēktiesību situācija visā valstīs, sākot no Afganistānas un beidzot ar Zimbabvi, un ar tā saturu žurnālistus iepazīstināja valsts sekretāra vietas izpildītājs Džons Salivāns.

Viņš norādīja, ka savā 42.ikgadējā ziņojumā Valsts departaments galveno uzmanību koncentrējis uz "viskliedzošākajiem" cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp uz seksuālo un reliģisko minoritāšu diskrimināciju, kā arī uz iedzimto apspiešanu.

Starp smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem ASV valsts departaments minējis Sīrijas režīma pieļauto civiliedzīvotāju un slimnīcu bombardēšanu, kā arī valdībai lojālo spēku pastrādātās izvarošanas un savas varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Savukārt Turcijai pārmestas masveida aizturēšanas pēc 2016.gadā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma, norādot, ka starp desmitiem tūkstošiem aizturēto ir arī žurnālistu un akadēmisko aprindu pārstāvji.

ASV departaments arī norādījis, ka Krievija turpina apspiest disidentus un pilsonisko sabiedrību, bet Ķīna turpina izrādīt "autoritārās sistēmas sliktākās īpašības", ierobežojot pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un runas brīvību, kā arī veicot patvaļīgu pilsoņu novērošanu.

Ķīnai pārmesta arī neatkarīgu tiesu neesamība un stingra informācijas izplatīšanas kontrole.

Ziņojumā apskatīta arī cilvēktiesību situācija Latvijā, norādot, ka 2014.gadā notikušās Saeimas vēlēšanas atzīstas par brīvām un godīgām, ka valsts drošības dienesti pakļauti efektīvai civilās varas kontrolei, un ka valdība pakļauj tiesiskai vajāšanai tās amatpersonas, kas atsevišķos gadījumos ļaunprātīgi izmantojušas savas pilnvaras.

Tomēr valsts departaments atzinis, ka nopietnas bažas joprojām rada jautājums par amatpersonu atbildību korupcijas gadījumos.