NATO: Afganistānā pieļautas kļūdas
Ziņojumi, diskusijas un arī piemiņas brīdis Afganistānas operācijās bojā gājušo karavīru piemiņai – tik pārsātinātas ar Afganistānas vārdu bijušas līdz šim aizvadītās četras NATO Parlamentārās Asamblejas (PA) dienas.
Vakar PA Aizsardzības un drošības komitejas sēdē klātesošie tika aicināti ar klusuma brīdi pieminēt visu NATO spēku karavīrus, kuri zaudējuši dzīvību šajā zemē. Tādu ir 1788: ASV zaudējušas 1086 karavīrus, Latvija – trīs, Lietuva – vienu, bet Igaunija – septiņus. Vairāki runātāji atzina, ka NATO militārās akcijas vien nedos vēlamo rezultātu, diemžēl Afganistānas civiliedzīvotāju uzticība sabiedroto karaspēkam rūk. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs norādīja, ka jāpanāk vietējo iedzīvotāju uzticēšanās, pretējā gadījumā NATO karavīri šo valsti nevarēs atstāt ļoti ilgi. Pēc J. Maklakova teiktā, tiek plānota jauna stratēģija operācijai Afganistānā un tā varētu dot daudz laba.
J. Maklakovs vēlreiz uzsvēra problēmu, par kuru tika runāts arī iepriekšējās dienās, proti, operācijās tiek nogalināti civiliedzīvotāji. Arī amerikāņi atzīst, ka bojā gājušo civiliedzīvotāju skaits nav nosakāms. Sestdien arī ASV aizsardzības ministra palīgs Aleksandrs Veršbovs nenoliedza, ka NATO sadarbību ar civiliedzīvotājiem nevar uzskatīt par teicamu. Ļoti lielu neuzticību viņos izraisa nakts operācijas, kuru dēļ bojā gājuši nepamatoti daudz mierīgo iedzīvotāju. "Tas samazina afgāņu tautas ticību tam, kāpēc mēs tur esam. Daudzi cilvēki nezina, kāpēc mēs tur esam," atklāts bija A. Veršbovs. Uz stratēģijas nepieciešamību sadarbībai ar civiliedzīvotājiem norādīja arī vairāku citu NATO dalībvalstu pārstāvji.
A. Veršbovs izteicās, ka konflikts Afganistānā būtu jārisina ar politiskām metodēm, jo ar militāriem spēkiem vinnēt karu nebūs iespējams. Viņam iebilda Afganistānas pārstāvis, kurš sacīja, ka politisko lēmumu pagaidām neredzot, bet iedzīvotāju uzticība NATO strauji samazinās.
Krievijas Valsts domes vicespīkers Vladimirs Žirinovskis, kā ierasts, izcēlās ar asiem komentāriem. Viens no tādiem tika attiecināts uz opija ražošanas pieaugumu laikā, kopš NATO atrodas Afganistānā. "Tā ir milzīga problēma arī Baltijas valstīs, jo narkotikas iet caur Krieviju uz Baltiju un tad tālāk," brīdināja V. Žirinovskis. A. Veršbovs bija godīgs savā atbildē, sakot, ka NATO opija laukus neiznīcinās, jo tādējādi vietējo ļaužu uzticēšanās lielāka nekļūs." Jāstimulē zemnieki audzēt ko citu. Mums vajag iznīcināt starptautisko narkotiku izplatītāju tīklu, tas rosinās uzticību mums," viņš ieteica, "mums jāvinnē psiholoģiskā cīņa, lai iedzīvotāji ir mūsu pusē." Līdzīgi rezumēja arī Apvienoto spēku pavēlniecības štāba Brunsumā komandieris Džeks Segals: "Es nesaku, ka mēs varam aiziet no Afganistānas pēc 12 vai 13 mēnešiem, bet mums jāsāk domāt ātrāk, lai arī risinājumi atnāktu ātrāk.