Krievijas drošības dienesti cenšas ietekmēt Lietuvas valsts ierēdņus, kas nav deklarējuši savu saistību kādreizējo ar PSRS Valsts drošības komiteju (VSD), un šai nolūkā izmanto Krievijas arhīvos esošo informāciju, teikts pirmdien publiskotajā Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) un militārā izlūkdienesta ziņojumā.
"Krievijas izlūkdienesti, vervējot Lietuvas pilsoņus, joprojām izmanto Krievijas arhīvos esošo slepeno informāciju par bijušajiem VDK aģentiem Lietuvā. Krievijas izlūkdienesti meklē un cenšas kompromitēt bijušos PSRS dienestu slepenos līdzstrādniekus, kuri to nav deklarējuši un pašlaik strādā Lietuvas valsts institūcijās un kuriem pieejama Krievijas izlūkdienestus interesējoša informācija vai kuri var ietekmēt lēmumu pieņemšanu," norādīts dokumentā.
Kā preses konferencē Seimā atzinis Lietuvas Valsts drošības departamenta (VDD) vadītājs Darjus Jaunišķis, šantāžai šai gadījumā var tikt pakļauti gan cilvēki, kas atzinušies sadarbībā ar VDK, gan tie, kas šo saistību noklusējuši.
Neminot konkrētus faktus, viņš norādījis ka departamentam ir zināms par šantāžu pret personām, kas savu sadarbību ar VDK slēpušas. Jautāts, kādēļ netiek publiskoti to personu vārdi, kuras šādā sadarbībā nav atzinušās, bet Lietuvas dienestiem ir zināmas, VSD vadītājs atbildējis, ka tie tiks publiskoti, bet atgādinājis, ka šie cilvēki joprojām var nākt un atzīties paši.
Pēc Jaunišķa teiktā, kontrolēt minētos apdraudējumus ir sarežģīti, jo nav zināms, kāda apjoma informācija par bijušajiem VDK līdzstrādniekiem vai aģentiem Lietuvā ir Krievijas rīcībā.
"Manuprāt, lustrācijas process Lietuvā nav bijis pietiekami gluds, tas bija sarežģīti, jo daudzas lietas tika izvestas uz Krieviju, un joprojām ir nezināmie, ko mēs ne īpaši varam kontrolēt. Nezinām, kādi materiāli Krievijā vēl palikuši un kuri cilvēki var tikt šantažēti," izteicies VSD vadītājs.
Jau 1991. un 1992.gadā Lietuvas iedzīvotājiem tika dota iespēja atzīties sadarbībā ar bijušās PSRS slepenajiem dienestiem toreizējās Augstākās Padomes komisijai, bet 2000.gadā stājās spēkā likums, kas ļāva atzīties, reģistrējoties Lustrācijas komisijā. Abos gadījumos tika apsolīts atzinušos personu vārdus neizpaust, savukārt to cilvēku vārdi, kas sadarbību slēpuši, var tikt nodoti atklātībai un viņiem draud arī noteikti profesionālās darbības ierobežojumi.
Noteiktajā termiņā Lietuvas Lustrācijas komisijai sadarbībā ar PSRS slepenajiem dienestiem brīvprātīgi atzinušies 1589 cilvēki. Balstoties uz pieejamajiem PSRS VDK dokumentālajiem materiāliem, lēsts, ka laikā no 1940. līdz 1991.gadam Lietuvā ar VDK slepeni sadarbojušies aptuveni 118 000 cilvēki.
Lietuvas Iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs (LGGRTC) janvārī pabeidza vairāk nekā piecus gadus ilgu procesu - VDK aģentu arhīvu personisko lietu reģistrācijas žurnāla datu publiskošanu. Kā uzskata vēsturnieki, daļa VDK arhīvu dokumentu Lietuvā varēja tikt iznīcināta, bet prāva daļa - izvesta no valsts.
Jaunajā Lietuvas izlūkdienestu ziņojumā norādīts, ka Krievijas drošības dienesti par savu mērķi īpaši bieži izvēlas Lietuvas pilsoņus, kuri bieži brauc darīšanās uz Krieviju vai tur strādā un kurus iespējams šantažēt, zinot par viņiem sensitīvu informāciju attiecībā uz dažādām atkarībām, marginālām nosliecēm, pagātnes notikumiem vai tiesību aktu pārkāpumiem - nenomaksātiem nodokļiem, iesaistīšanos kontrabandā, nelegālu pakalpojumu izmantošanu, dokumentu viltošanu vai sakariem ar noziedzīgo pasauli.
Krievijas dienesti cenšas "medīt" arī Lietuvas diplomātus, kas strādā šai valstī vai to bieži apmeklē, kā arī tiesībsargājošo un valsts institūciju darbiniekus un citus pilsoņus.
Vienlaikus vērojama tendence, ka tie interesējas pat par tādiem Lietuvas pilsoņiem, kuri dodas uz kaimiņvalsti personiskās darīšanās un kuriem nav nedz pieejas konfidenciālai informācijai, nedz īpašu iespēju nodarboties ar izlūkdarbību.
Šādi cilvēki var tikt izmantoti, piemēram, propagandas izplatīšanai vai sakaru uzturēšanai starp izlūkdienestiem un to savervētajām personām.
Krievijas Ārējo izlūkdienestu (SVR), Bruņoto spēku ģenerālštāba Galveno izlūkošanas pārvaldi (GRU) un Federālo drošības dienestu (FSB) interesē ierobežotas pieejamības informācija par Lietuvas pozīcijām Eiropas Savienībā un NATO un attiecībām ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm. Tiek mēģināts iegūt arī datus par Lietuvas ārpolitikas veidotājiem, iekšpolitiku, attiecībām starp valsts institūcijām, partiju un politiķu attieksmi pret Krieviju, kā arī Lietuvas uzņēmējiem, kas ieinteresēti attiecību uzlabošanā ar Krieviju.
Īpaša Krievijas izlūkdienestu uzmanība pievērsta pierobežas rajoniem. Kā norādīts ziņojumā, FSB Robežapsardzes dienests nav pielīdzināms rietumvalstīs ierastajām institūcijām, kuras nodarbojas ar robežu sargāšanu, - tam ir gan izlūkošanas un pretizlūkošanas funkcijas, gan savi uzdevumi Lietuvā. Proti, FSB Robežapsardzes dienesta Kaļiņingradas pārvaldes izlūkošanas struktūrvienību darbinieki regulāri pēta Lietuvas pilsoņus, kuri dodas uz Kaļiņingradu, rada "vervēšanas situācijas", piemēram, meklē pārkāpumus vīzās vai ceļojuma dokumentos, veido aģentu tīklu Lietuvas pierobežas rajonos, veic izlūkdarbību pret Lietuvas valsts robežapsardzes dienestu.
Šīs FSB aktivitātes traucē attīstīt noteiktus abām valstīm svarīgus sadarbības projektus, tostarp īstenot Eiropas Savienības (ES) atbalstīto Lietuvas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmu.
Izlūkdienestu darbinieki aizsegam izmanto ne tikai ierasto diplomātisko dienestu, bet darbojas arī dažādos citos veidos - kā biznesa, mediju, zinātnes, dažādu delegāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
"Šobrīd ar Krievijas izlūkdienestiem saistītās personas veido aptuveni trešo daļu no Krievijas diplomātiskā personāla Lietuvā," teikts ziņojumā.