Jātiek vaļā no "zaļās enerģijas"
 
ANTIREKLĀMA. Eiropas Parlamenta preses dienesta sarūpēts attēls Enerģētikas savienības pārvaldības rezolūcijai izraisa jautājumus, kāpēc Eiropas ekonomikai no šīm varenajām iekārtām nav nekāda labuma ©Publicitātes foto, Jean-Luc Flemal, European Union 2010 - EP

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska kaut tikai pieļāvuma formā paustais par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanu vēl nesen būtu bijusi tāda pati ķecerība kā atbalsts Islāma valstij, bet tagad to var atļauties teikt pat augsta ES dalībvalsts amatpersona.

Eiropas Parlaments (EP) savā pirmajā 2018. gada sesijā apsprieda un pieņēma rezolūciju par Enerģētikas savienības pārvaldību, kurā iespaidīgs 466 deputātu vairākums vismaz vārdos virzīja Eiropas Savienības un tās dalībvalstu budžetus uz vēl lielākas naudas un citu labumu piešķiršanu par atjaunojamo jeb zaļo sauktās enerģijas ražošanai vai ražotājiem. Pret to balsoja 139 deputāti un vēl 38 balsojumā atturējās.

Paldies EP par uzaicinājumu vērot direktīvas apspriešanu un pieņemšanu 16. un 17. janvārī Strasbūrā klātienē. Kāpēc šis notikums atreferēts Neatkarīgajā tikai 20. martā? Tāpēc, ka Latvijas Ekonomikas ministrija ilgi jo ilgi kavējās atbildēt, vai šāda rezolūcija uzdod Latvijai kaut ko mainīt līdzšinējā zaļās enerģijas ražošanas atbalstīšanas apjomā, nosacījumos u.tml. Galu galā saņemtā atbilde aprakstīja tikai procedūru, kādā par rezolūcijas izpildi vēl gadiem ilgi apspriedīšoties EP, Eiropas Komisijas un ES Padomes deleģētie pārstāvji. Tātad - neko neesam nokavējuši!

ES Padome (lūdzam nesajaukt ar pavisam citu institūciju Eiropas Padomi) ir ES dalībvalstu valdību vadītāju un nozaru ministru apspriežu formāts. Ļoti pamanāma EP debatēs bija žēlošanās par ES Padomi, ka tā stājoties pretī EP cēlajiem mērķiem nodrošināt visus ES iedzīvotājus ar neierobežotu daudzumu lētas un apkārtējai videi pilnīgi nekaitīgos veidos iegūtas enerģijas, kuras ražošana nodrošinātu miljoniem labi apmaksātu darba vietu un pamatotu strauju iekšzemes, t.i., Iekšeiropas kopprodukta pieaugumu. Dīvaini gan, ka ES dalībvalstu valdības negrib pārvērst Eiropu par paradīzi zemes virsū. Nupat notikusī M. Kučinska uzstāšanās pret OIK apliecina, ka ES dalībvalstu valdību aprindās patiešām spriež, kā tikt no zaļās enerģijas vaļā. M. Kučinskis noteikti neiedrošinātos ieminēties par OIK likvidēšanu, ja viņš būtu pirmais un vienīgais starp ES dalībvalstu vadītājiem, kas nonācis līdz tādām domām. Šo domu izpaušana viennozīmīgi ietilpst šogad paredzētās Latvijas Saeimas pārvēlēšanas cīniņu retorikā. M. Kučinska kolēģi citās valstīs ir līdzīgās situācijās, bet tieši tas liek jautāt, kāpēc gan vēršanās pret zaļo enerģiju tik ļoti noder sabiedrības atbalsta vairošanai. Paldies EP deputātu mazākumam, kas apņēmās atklāt patiesību par zaļo enerģiju tieši tā, kā to kādreiz izdarīja bērns pasakā par kailo karali. Zaļā enerģija ir tas pats, kas karaļa neredzamais tērps. Proti, nav nekādas zaļās enerģijas, kas nebūtu saražota no fosilajiem energoresursiem, kuru patēriņš zaļās enerģijas ražošanā ir lielāks par patēriņu, ja enerģija no fosilajiem energonesējiem būtu iegūta gala lietošanai bez zaļās enerģijas starpniecības. Šīs starpenerģijas ražošanā neizbēgamie enerģijas zudumi ir tieši tas, kas Latvijā jāapmaksā ar OIK un citās ES valstīs līdzīgi.

Pietiek ar jautājumu, kāpēc gan Vācijai vajag Nord Stream 2, ja Vācija tagad no vienas vietas noklāta ar vēja ģeneratoriem ziemeļos un saules baterijām dienvidos? Bet tieši tāpēc jau Vācijai vajag Nord Stream 2, lai reāla enerģija no Krievijas dabasgāzes darbinātu visu šo sistēmu ar vēja rotoru grozīšanu un strāvas dzenāšanu pāri visai Vācijai no vietām, kur konkrētajā brīdī vēji pūš uz vietām, kur nespīd saule, bet pēc stundas atkal atpakaļ. Visa šī mašinērija patērē kopumā vairāk enerģijas, nekā spēj saražot.

Papildu pierādījums šeit teiktajam ir līdz pēdējam brīdim ievilkusies vācu politiķu nespēja uzveidot valstij valdību. Īstenībā tā ir nespēja pašai Vācijai atkratīties no zaļā vājprāta, bet neizputināt uzņēmumus, kas ražo iekārtas zaļās enerģijas iegūšanai, ja šīs iekārtas uzdotos uzspiest citām ES dalībvalstīm kā ES palīdzības fondu apmaksātas dāvanas. Tagad vācieši tikuši pie tik demonstratīvi mazspējīgas valdības, ka M. Kučinskis ar runām par OIK likvidāciju sāk izskatīties pēc varoņa ES mērogā.