EK noliedz Stambulas konvencijas slēptos mērķus
Eiropas Parlamenta marta sesijas pirmā darbadiena izvērtās par 8. marta triumfa, Mātes dienas un seksa festivāla Pride sajaukumu. Dāmas debatēja par Eiropas Padomes Stambulas konvencijas lēno virzību, un galva par to tika mazgāta arī Latvijai.
Taču izrādās, mēs neesam nekāds kliedzošs izņēmums, par kuru kāds kaut ko padomās vai nosodīs ar diplomātisku izolāciju. No 28 Eiropas Savienības valstīm tikai 17 ir ratificējušas šo dokumentu. Līdz ar to Labklājības ministrijas mājaslapā lasāmais, ka tikai Latvija, Čehija un Bulgārija šim dokumentam nav pievienojušās, neatbilst patiesībai.
Cieņa tomēr izpaliek
Neatkarīgā jau vēstīja, ka Eiropas Padomes konvencija Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu izraisījusi tik krasu pretreakciju, jo autori šai dokumentā ielikuši arī savus priekšstatus par seksualitāti un dzimumu identitāti. Tātad dokuments nerunā tikai par vardarbību, kā to apgalvo virzītāji.
Šobrīd visas ES valstis konvenciju ir parakstījušas, konceptuāli piekrītot, ka vardarbība pret sievietēm ir noziedzīga padarīšana, taču pretrunīgi tulkojumā satura dēļ noslēdzošo procedūru liela daļa atturas veikt. Arī Lielbritānija, kas šobrīd izstāšanās sarunu dēļ jau tāpat ir peramā zēna lomā. Un Bulgārija, kas ir Eiropas Padomes prezidējošā valsts, tā nule atsaukusi ratifikācijas projektu.
Kad vairākas radikāli noskaņotas feministes pēc kārtas plenārsēdē Bulgāriju nosodīja un dažādi apvainoja, runāt uzdrošinājās arī viens vienīgais vīriešu dzimuma parlamentārietis, bulgārs un teica: «Lūdzu izrādīt cieņu katras sabiedrības iekšējai kārtībai.»
Ko tur dara LGBT?
Tomēr nekāda cieņa izrādīta netika, un visas valstis, kas dokumentu neratificē, tika iztirzātas par kaitniecēm un sieviešu nīdējām, jo «ar uzbrukumu vienai sievietei iet bojā visas». Statistika no runas uz runu mainījās. Te katra trešā Eiropas sieviete ir cietusi no dzimumā balstītas vardarbības, te jau puse. Bet Eiropas Komisijas viceprezidents digitālā un vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips, kuram uzticēta taisnošanās par konvencijas nevirzīšanos, minēja 56% sieviešu pēc 15 gadu vecuma. Viņš arī piebalsoja dusmīgajām dāmām. Skaidroja, ka dokumentā nav nekādu zemūdens akmeņu, ka tas nerunā par atšķirīgu seksualitāti, neliek formulēt jaunu dzimumu migrantiem - transpersonām. Neliek precēties vīram ar vīru, un sievai ar sievu. Bet tad mikrofons tika ieslēgts parlamentārietei, kura specializējas sieviešu un LGBT tiesību jautājumos - zviedrietei Malinai Bjorkai, un izrādījās, ka vēršanās pret šo konvenciju tomēr ir vēršanās ne vien pret sievietēm un meitenēm, bet arī LGBT cilvēkiem. Jāpiebilst, ne tikai Latvija konvencijā un to pavadošajos dokumentos saskata konstitucionālas problēmas. Slovākijas premjers Roberts Fico paziņojis, ka šī konvencija ir pretrunā valsts pamatlikumam.
Tirdzniecībai arī ir dzimums
Eiropas Parlamenta vairākums šādās dalībvalstu iebildēs gan negrasās klausīties. Tas jau daudzkārt ir runājis un pieņēmis dažādas rezolūcijas par Stambulas konvenciju. Darīs to vēl, kamēr piespiedīs Eiropas Komisiju piespiest dalībvalstis. Atbildīgie ziņotāji Stambulas konvenciju pasludināja par ES politikas prioritāti numur viens. Un tas pats attiecas uz dzimumulīdztiesības problemātikas iekļaušanu ES tirdzniecības līgumos ar trešajām valstīm. Atbildīgā ziņotāja Eleonora Forenza vēstīja, ka jāpārstrādā līgums ar Čīli, iekļaujot atsevišķu nodaļu par sieviešu tiesībām. Kāda cita runātāja uzsvēra, ka jebkuram tirdzniecības līgumam jāveic ietekmes novērtējums no sieviešu un LGBT cilvēku interešu aspekta. Līgumi nedrīkstot iet pa priekšu cilvēktiesībām. Te gan jāatgādina, ka šīs rezolūcijas pēc savas dabas nav dalībvalstīm saistošas - taču parāda parlamenta nostāju konkrētos jautājumos. Eiropas Komisijas pārstāve atbildē gan arī neko konkrētu nesolīja. Komisija informēšot parlamentu par procesa virzību.