Prognozē Krievijas agresijas pieaugumu

 
©Scanpix

Pēc Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanām 18. martā, kurās, visticamāk, uzvarēs Vladimirs Putins, ekonomiskā sadarbība starp Krieviju un Eiropu turpināsies, taču lielāks kļūs jaunu Krievijas izraisītu vai atbalstītu konfliktu risks.

Šādu viedokli, tiekoties ar Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisiju, pauda bijušais Krievijas premjerministrs, tagadējais opozicionārs Mihails Kasjanovs. Viņš atgādināja, ka savā ikgadējā uzrunā aizvadītajā nedēļā V. Putins pusi laika veltījis pārskatam par sasniegumiem militārajā rūpniecībā. Savulaik V. Putina no premjera amata atbrīvotais M. Kasjanovs uzskata - tas ir drošs signāls, ka Krievija ir gatava jauniem konfliktiem un pasaulei jārēķinās, ka tādi radīsies, ja starptautiskā sabiedrība tikai nolūkosies Krievijas agresijā un nereaģēs.

Kasjanovs uzskata, ka par to liecina arī fakts, ka tieši V. Putina neieinteresētības dēļ joprojām nav atrisināts Donbasa konflikts Ukrainā, kaut arī tā dēvētā Minskas vienošanās iekļauj skaidru rīcības plānu.

Krievijas opozicionārs arī atgādināja, ka 18. martā paredzētās vēlēšanas nav uzskatāmas par demokrātiskām, jo sabiedrībai «izskalotas smadzenes» ar valsts mediju izplatīto propagandu. Viņš neslēpa, ka V. Putinam ir aptuveni 50% vēlētāju atbalsts, taču nepieciešamības gadījumā pie varas esošie būšot gatavi arī viltot vēlēšanu rezultātus.

Kasjanovs gan izteicās, ka nākamais prezidenta pilnvaru termiņš V. Putinam varētu būt pēdējais, jo viņš pats vēlēšoties pārmaiņas, taču tas nenozīmējot, ka V. Putina izveidotā varas elite tiks nomainīta.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne vērtē deputātu tikšanos ar M. Kasjanovu kā ļoti noderīgu, jo tā ļāvusi ieskatīties Krievijas norisēs ar kaimiņvalstī dzīvojoša cilvēka starpniecību. Savukārt Saskaņu pārstāvošais Sergejs Dolgopolovs spriež, ka M. Kasjanovam trūkst vīzijas par Krievijas nākotni pēc sešiem gadiem, kad beigsies nākamais prezidentūras termiņš, un līdz ar to arī mērķa.

Kasjanovs par premjerministru kļuva 2000. gadā, taču 2004. gadā V. Putins viņu atlaida ar visu ministru kabinetu. Tiek uzskatīts, ka M. Kasjanova pilnvaru laikā Krievijā veiksmīgi tika realizētas nodokļu, fiskālās, muitas un citas reformas. 2008. gadā viņš centās startēt prezidenta vēlēšanās, taču netika tām pielaists, jo it kā nebija savākts pietiekams skaits kandidatūras izvirzīšanai nepieciešamo parakstu.

Kasjanovs tiek pieskaitīts pie tā dēvētās Krievijas nesistēmiskās opozīcijas. Pie pamanāmākajām nesistēmiskās opozīcijas kustībām var pieskaitīt Apvienoto demokrātisko kustību Soļidarnostj, kuras federālās politiskās padomes birojā darbojas tādi opozicionāri kā Aleksandrs Rikļins, Vladimirs Kara-Murza, Jegors Savins un Iļja Jašins, un partija PARNAS, kuru vada bijušais Krievijas premjerministrs M. Kasjanovs.

Neviena no nesistēmiskās opozīcijas kustībām gan nav pietiekami plaša, lai spētu individuāli iesaistīties pilnvērtīgā cīņā par varu. Šis apstāklis liek šīm kustībām meklēt savstarpējus kompromisus, lai konsolidētu resursus. Taču opozīcijas līderu personiskās ambīcijas, ideoloģisko uzskatu atšķirības un mērķu dažādība neļauj runāt par ilgtermiņa apvienībām, bet tikai par ļoti nestabilām situatīvām aliansēm. Tāpēc nav pārsteigums, ka dažkārt Krievijas politologu aprindās šis opozīcijas apakštips tiek dēvēts par «marginālo opozīciju».

 

Rīgas namu pārvaldnieks