Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirmdien, tiekoties ar Krimas tatāru līderiem, paziņojusi, ka Krievija ir atbildīga par situācijas pasliktināšanos tatāru kopienā Krimā.
Grībauskaite Viļņā tikās ar tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa pārstāvjiem Ahtemu Čijgozu un Ilmo Umerovu. Sarunā piedalījās arī Lietuvas tatāru kopienu savienības priekšsēdētājs Ads Jakubausks.
Grībauskaite sacīja, ka Krievija vainojama pie smagajiem tatāru tiesību pārkāpumiem, piespiedu rusifikācijas, vajāšanām un vārda, preses un ticības brīvības ierobežojumiem.
Prezidente arī aicināja Krimas tatārus aktīvi pieteikties attīstības sadarbības programmās.
Pagājušajā gadā Lietuva jau piešķīra finansiālo palīdzību, kas tika izmantota integrācijas programmās, sniedzot atbalstu personām, kas piespiedu kārtā bijušas spiestas pārcelties, kā arī palīdzot sievietēm un atbalstot tatāru televīzijas programmas.
Pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas Čijgozs un Umerovs tika ieslodzīti par politisko darbību, taču pēc Turcijas prezidenta iejaukšanās pagājušā gada oktobrī viņi tika atbrīvoti un turpināja darboties Kijevā.
Grībauskaite uzsvēra, ka Lietuva stingri nosoda Krimas okupāciju un to neatzīst. Lietuva arī vēlas, lai Eiropas Savienība (ES) turpina piemērot Krievijai sankcijas, līdz Krievija atteiksies no okupētajām teritorijām.
Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču XVIII gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatāru lopu vagonos izsūtīja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu.
Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967.gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.