Skudra par Itālijas valdību: Viņi nespēs atrisināt samilzušās problēmas

Arī Itālijas jaunais parlaments, visticamāk, nespēs atrisināt valsts samilzušās problēmas, šādu viedokli pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors Ojārs Skudra.

Viņš sacīja, ka starptautiskajos medijos vērojams viedoklis, ka Itālijā būs jauns parlamenta sastāvs, tomēr tas pēc būtības nevarēs atrisināt nevienu no Itālijas "vecajām" problēmām, piemēram, samazināt valsts parādu, kas sasniedz 130% no Itālijas iekšzemes kopprodukta un daudz neatpaliek no Grieķijas parāda.

Šis faktors, pēc Skudras domām, varētu arī nozīmēt, ka politisko spēku priekšvēlēšanu solījumi par ievērojamu pensiju palielināšanu un bezdarba samazināšanu, visticamāk, nav realizējami, ja nenotiek kādas nopietnas pārmaiņas Itālijas sociālo un ekonomisko problēmu risināšanā.

Pēc Skudras paustā, Eiropas Savienības (ES) kontekstā jautājums par Itālijas iekšējo parādu varētu kļūt problemātisks. Ja Silvio Berluskoni pārstāvētā konservatīvo partiju koalīcija izveidos valdību, Berluskoni varētu gribēt līdzīgu atbalsta palīdzības programmu no Starptautiskā Valūtas Fonda un ES kādu saņēma Grieķija. Visas pazīmes liecinot, ka Itālija nav ekonomiski funkcionēt spējīga, un bez ārējās palīdzības šo problēmu nebūs iespējams atrisināt gadu desmitiem, piebilda politologs.

Viņš norāda, ka pagaidām populistisko un konservatīvo spēku lielais ieguvušo balsu skaits varētu nozīmēt vēlmi virzīties uz izstāšanos no eirozonas. Berluskoni ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs, kurš vēlas, lai tiek atceltas sankcijas pret Krieviju, tāpat viņš ir pret integrācijas palielināšanu eirozonā, un viņa nometnē ir cilvēki, kuri uzskata, - ja nav iespējams atrisināt eirozonas problēmas tā, lai izdevīgi būtu Itālijai, valstij būtu jārīko referendums par izstāšanos no eirozonas.

Tāpat Skudra uzskata, ka ES valstis, tostarp Latviju, varētu skart jautājums par bēgļiem. Itālija ir ļoti ieinteresēta ES valstu solidaritātē uzņemot bēgļus, tomēr, rodoties sajūtai, ka citas ES valsis neizrāda solidaritāti un netiek risināts jautājums par ES ārējās robežas drošību, Itālija varētu spert kādu radikālu soli.

Vienlaikus Skudra sacīja, ka vēl viens secinājums, kuru izdarījuši arī Vācijas mediji, ir, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un Vācijas kanclere Angela Merkele par rezultātiem var drīzāk atviegloti nopūsties, jo, pēc viņu domām, Berluskoni konservatīvo partiju koalīcija ir vadāma, proti, viņu rīcība nav nekontrolējama vai haotiska, tāpēc ar šo politisko spēku būtu iespējams veidot sarunas un panākt vienošanos.

Skudra sacīja, ka galvenais secinājums par Itālijā svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām - tajās uzvarējuši visa veida nacionālisti, populisti un separātisti, kas gan nenozīmējot, ka šie uzvarētāji izveidos valdību un spēs vienoties par programmas realizāciju.

Vienlaikus, pēc Skudras domām, galvenie zaudētāji vēlēšanās ir Itālijas sociāldemokrāti, kuri nosacīti ieņēmuši trešo vietu. Demokrātiskās partijas līderis Mateo Renci varētu būt salīdzināms ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, tomēr, acīmredzot, šāda tipa idejas Itālija neguva atbalstu, atzina politologs.

Runājot par iespējamo premjeru, viņš norāda, ka sabiedrība šajā amatā vēlētos redzēt līdzšinējo premjeru Paolo Džentiloni un viņš varētu būt kompromisa kandidāts, tomēr, vai šāds scenārijs ir iespējams, esot grūti spriest.

Kā ziņots, Itālijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās vislielāko balsu skaitu saņēmusi bijušā premjerministra Silvio Berluskoni pārstāvētā konservatīvo partiju koalīcija, tomēr tai nav izdevies izcīnīt absolūto vairākumu, liecina pirmdien publicētie provizoriskie rezultāti, kas iegūti pēc daļas biļetenu saskaitīšanas.

Konservatīvo koalīcija ieguvusi apmēram 37% balsu.

Otro vietu ieguvusi populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S) saņēmusi apmēram 31% balsu, savukārt kreisi centrisko partiju koalīcija ar šobrīd valdošo Demokrātisko partiju (PD) priekšgalā ierindojusies trešajā vietā, saņemot 23% balsu.

Konservatīvo nometnē lielāku atbalstu guvusi pret imigrāciju noskaņotā Ziemeļu līga, kas saņēmusi apmēram 18% balsu, nevis Berluskoni vadītā centriski labējā partija "Forza Italia" ("Uz priekšu, Itālija!"), kas ieguvusi apmēram 14% balsu.