Hamburga pirmā ierobežos braukšanu ar dīzeļiem
Vācijas sabiedrības uzmanības centrā joprojām ir Augstākās administratīvās tiesas lēmums, kas ļauj pilsētām un citām municipalitātēm ierobežot automašīnu ar dīzeļdzinējiem izmantošanu.
Lai gan valdības amatpersonas, kas šajā jautājumā solidarizējušās ar ražotājiem un vidi piesārņojošo spēkratu īpašniekiem, turpina solīt, ka «problēma tiks risināta», paužot cerības, ka pilsētu, kurās noteiks šādus ierobežojumus, nebūs daudz, Hamburgā attiecīgs lēmums jau pieņemts, un vienā no pilsētas rajoniem automašīnas ar veciem dīzeļdzinējiem ārpus likuma tiks izsludinātas aprīļa nogalē.
Tiesas spriedums ir sašķēlis Vācijas sabiedrību un, kā norāda ziņu aģentūra AP, uztverts «gan ar gavilēm, gan protestiem». Līksmo vides aizsardzības aktīvisti ar organizāciju Deutsche Umwelthilfe (DUH) priekšgalā. Tieši šī grupa, pamatojoties uz augsto gaisa piesārņojumu ar slāpekļa oksīdu, pirms kāda laika piespieda Štutgartes un Diseldorfas varasiestādes sākt apspriest dīzeļdzinēju izmantošanas ierobežojumu pilsētās. Divu federālo zemju valdības plānotos aizliegumus apstrīdēja Leipcigas Augstākajā administratīvajā tiesā, taču tā otrdien nosprieda, ka municipalitātēm ir tiesības tā rīkoties, ja gaisa piesārņojums ievērojami pārsniedz noteikto limitu, - nekādi nacionāli vai federālo zemju līmeņa likumi nav nepieciešami. Par tiesas spriedumu gandarīti ir arī daudzi no tiem, kuri dzīvo aptuveni 70 Vācijas pilsētās, kur slāpekļa oksīda līmenis gaisā krietni pārsniedz pieļaujamo normu, - viņi cer, ka, nosakot aizliegumus, gaiss kļūs tīrāks.
Taču netrūkst arī neapmierināto. Pirmkārt, tie ir novecojušo dīzelīšu īpašnieki, un tādu nav maz. BBC vēsta, ka saskaņā ar statistiku Vācijā pašlaik reģistrēts aptuveni 15 miljoni automašīnu ar dīzeļdzinējiem, un no tām tikai 2,7 miljoniem izmešu daudzums atbilst Euro6 standartiem, kas nozīmē, ka pretenzijas par pārmērīgu gaisa piesārņošanu šīm mašīnām nevar izvirzīt. Vēl 2,3 miljoniem automašīnu dzinēji atbilst Euro5 standartiem, un domājams, ka arī pret to īpašniekiem tuvākajā laikā nekādas represijas netiks uzsāktas. Taču daļa no aptuveni desmit miljoniem auto īpašnieku riskē nonākt nepatīkamā situācijā - mašīna viņiem pieder, visi nodokļi tiek maksāti, taču braukt pa dzimtās pilsētas ielām ir aizliegts. Šo spēkratu cena var strauji kristies, it sevišķi ņemot vērā to, ka līdzīgus aizliegumus līdz 2025. gadam grasās ieviest arī citviet Eiropā - Parīzē, Madridē, Atēnās, bet Kopenhāgenā, sākot ar nākamo gadu, automašīnas ar dīzeļdzinējiem vairs netiks reģistrētas.
Vācijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas BVMW prezidents Mario Ohovens norādījis, ka problēmas gaida arī uzņēmējus, kuru īpašumā ir vairāk nekā trīs miljoni ar dīzeļdzinējiem darbināmu mikroautobusu, furgonu vai kravas mašīnu. Opozīcijā esošās Brīvo demokrātu partijas līderis Kristiāns Lindners vakar norādījis, ka valdība gadiem ilgi faktiski mudinājusi iedzīvotājus un uzņēmējus iegādāties automašīnas ar dīzeļdzinējiem, un, ja aizliegumi patiešām stāsies spēkā, tie būtu jākompensē. Taču kas un kā to darīs? Leipcigas tiesa savā spriedumā īpaši norādījusi, ka municipalitātēm kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies dīzeļdzinēju izmantošanas aizlieguma dēļ, nav jākompensē. AP vēsta, ka viena no plašāk apspriestajām idejām ir piespiest šos zaudējumu kompensēt autoražotājus, kuriem varētu uzlikt par pienākumu modernizēt novecojušos dīzeļdzinējus, taču pagaidām grūti sacīt, vai tā tiks realizēta.
Interesanti, ka tiesas spriedumu kritizējušas visas Vācijas parlamentā pārstāvētās partijas, atskaitot galēji kreiso Die Linke. Pat Zaļajiem ir zināmas iebildes, jo viņi uzskata, ka šādu lēmumu atstāšana municipalitāšu ziņā novedīs pie haosa, kad cilvēki, kuriem pieder automašīnas ar dīzeļdzinējiem, vienkārši nespēj izsekot līdzi, kur viņi drīkst braukt, bet kur nedrīkst. «Dažādās pilsētās situācija ir atšķirīga. Mēs uzskatām, ka vairākumā pilsētu ar mērenu gaisa piesārņojuma līmeni nekādus aizliegumus nenāksies ieviest,» Reuters citē kancleres Angelas Merkeles runasvīra Stefena Zeiberta vakar sacīto. Ļoti iespējams, ka šī būs viena no pirmajām problēmām, pie kuras risināšanas marta vidū nāksies ķerties jaunizveidotajai valdībai (ja, protams, sociāldemokrāti piekritīs lielajai koalīcijai), un, cik noprotams, valdība centīsies panākt, lai pilsētas atteiktos no dīzeļu aizlieguma idejas, tā vietā meklējot citus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. Viens no tiem, piemēram, varētu būt bezmaksas sabiedriskais transports, kuru turklāt darbinātu elektriskie dzinēji.
Bet tikmēr Hamburgas varasiestādes jau pasteigušās paziņot, ka, sākot ar aprīļa nogali, automašīnām ar dīzeļdzinējiem, kas neatbilst Euro 6 standartam, būs aizliegts braukt pa diviem noslogotiem ceļiem Altonas rajonā. Interneta ziņu vietne The Local vēsta, ka izņēmumi noteikti šajā rajonā dzīvojošo automašīnām, pilsētas komunālo dienestu, palīdzības dienestu un piegādes transportam. Nav šaubu, ka eksperimentam Hamburgā līdzi sekos visas Vācijas iedzīvotāji, turklāt daudzus interesē, kā tiks nodrošināta aizlieguma ievērošana - Vācijas policijas arodbiedrības vadītājs Reiners Vendts sarunā ar Mannheimer Morgen paziņojis, ka policijai tādu resursu neesot, turklāt jāpilda svarīgāki uzdevumi.