Floridā pēc apšaudes izvietos pa policistam katrā skolā

© Scanpix

ASV Floridas štatā visās publiskajās skolās tiks izvietots pa policistam, lai uzlabotu drošību pēc pagājušonedēļ vidusskolā notikušās apšaudes ar 17 upuriem, piektdien paziņoja štata gubernators Riks Skots.

ASV prezidents Donalds Tramps tomēr atkārtoja savu ierosinājumu apbruņot daļu no ASV skolotājiem un apgalvoja, ka šis ierosinājums gūst arvien lielāku atbalstu.

Floridas gubernators republikānis Riks Skots, runājot preses konferencē štata galvaspilsētā Talahasi, paziņoja par 450 miljonu ASV dolāru vērtu plānu drošības uzlabošanai pēc 14.februārī sarīkotās apšaudes Pārklendas pilsētas Mārdžorijas Daglasas Stounmenas vidusskolā.

"Nav nekā svarīgāka par mūsu bērnu drošību. Mums jārūpējas par mūsu bērniem," sacīja Skots.

"Es ierosinu vismaz vienu policistu uz katriem 1000 skolēniem," teica gubernators.

Atbildot uz jautājumu par Trampa ierosinājumu atļaut skolotājiem nēsāt paslēptus ieročus, Skots sacīja: "Es fokusējos uz to, ka jānodrošina vairāk policistu, nevis uz skolotāju apbruņošanu."

Skots ierosināja aizliegt ierīci, kas ļauj šaut ar pusautomātisku ieroci tikpat ātri kā ar automātisku ieroci, un dot iespēju tiesām vieglāk "aizliegt vardarbīgai vai psihiski slimai personai nopirkt vai glabāt šaujamieroci".

Skots arī sacīja, ka minimālais vecums ieroču iegādei Floridā jāpalielina no 18 līdz 21 gadam. Pret šo ierosinājumu ir ietekmīgais šaujamieroču lobijs Nacionālā šaujamieroču asociācija (NRA).

Gubernators tomēr neatbalstīja kaujas ieroču aizliegumu, ko ir pieprasījuši daudzi no apšaudē izdzīvojušajiem. 19 gadus vecais bijušais skolas audzēknis Nikolass Kruss nošāva 14 skolēnus un trīs skolas darbiniekus.

"Es zinu, ka daži propagandē Otrā labojuma tiesību atņemšanu visiem amerikāņiem," teica Skots, pieminot ASV Konstitūcijas Otrajā labojumā paredzētās tiesības nesāt ieročus. "Tā nav [īstā] atbilde."

"Tas, ko mums vajag darīt, ir neļaut bīstamiem cilvēkiem un cilvēkiem ar psihiskām problēmām tuvoties šaujamieročiem," sacīja gubernators.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais