Vīnē prezentēs latviešu un austriešu vēsturnieku kopīgu grāmatu

26.maijā Vīnē notiks Latvijas vēstniecības Austrijā un L.Bolcmaņa Kara seku pētījumu institūta kopīgi rīkotais vēsturisko rakstu krājuma "Austrijas ebreji Latvijā" prezentācijas pasākums.

Ar uzrunu to atklās Latvijas vēstnieks Indulis Bērziņš, kura priekšvārds būs lasāms grāmatas ievadā. Pasākuma viesus sveiks arī prominentais austriešu vēsturnieks un L.Bolcmaņa institūta direktors prof. Stefans Karners (Stefan Karner), Okupācijas muzeja direktore Gundega Mihele, Latvijas Goda konsuls Grācā Tino Pelcers (Tino Pölzer), bet ar pētījuma saturu iepazīstinās krājuma līdzautors Filips Lesiaks (Philipp Joseph Lesiak).

Grāmata dod dziļu ieskatu Austrijas ebreju traģiskajās likteņgaitās cauri Holokaustam, trimdai, padomju totalitārisma represijām un reizē izgaismo smagos vēsturiskos posmus, kurus piedzīvojusi Latvija un tās iedzīvotāji. Laika posmā līdz 1940.g. pēc Austrijas pievienošanas ("Anschluss") vācu reiham 1938.g. vismaz 365 ebreji no Vīnes devās bēgļu gaitās uz toreiz vēl brīvo Latviju un atrada patvērumu valstī, kuras valdošais režīms padomju laika vēstures interpretācijā tika dēvēts par antisemītisku. Atsevišķos gadījumos bēgļiem izdevās iegūt ieceļošanas atļaujas trešajās valstīs. Līdz ar Sarkanās armijas ienākšanu Latvijā 1940.g. vasarā šeit palikušo Austrijas ebreju situācija saasinājās. Kā Vācijas pilsoņus padomju vara sākumā vēl viņus piecieta, taču, sākoties karam starp hitlerisko Vāciju un PSRS, Austrijas bēgļi tika deportēti uz Sibīriju un vēlāk uz Kazahiju, kur ilgus gadus bija spiesti pavadīt spaidu darbos Staļina nometnēs. Tikai 1947.g. viņi drīkstēja atgriezties Austrijā.

Grāmatas publicēšana vainago vienu no svarīgākajiem kopīgajiem projektiem ilggadīgajā latviešu un austriešu vēsturnieku sadarbībā. Krājums tapis Latvijas, vācu un padomju dokumentu pētījumu un aculiecinieku aptauju rezultātā. Līdzautori no Latvijas puses ir H.Strods, A.Stranga, M.Vestermanis, R.Jansons, A.Ivanovs, V.Nollendorfs, E.Rukke, no Austrijas puses – S.Karners, F.Lesiaks un A.Štruca (Andrea Strutz).

Svarīgākais