Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass pirmdien pasludinājis par atklātu Igaunijas Republikas simtgades svinību nedēļu, aicinot cilvēkus darboties kopīgu mērķu sasniegšanai, vairāk rūpēties par saviem līdzpilsoņiem, izrādīt vairāk solidaritātes un empātijas un domāt, kas vēl būtu darāms labākas un taisnīgākas nākotnes veidošanai.
Kā atgādinājis valdības vadītājs, tieši pirms simts gadiem šai dienā Igaunijas glābšanas komitejas izveidošana ievadīja notikumu virkni, kas vainagojās ar neatkarīgas Igaunijas Republikas proklamēšanu 1918.gada 24.februārī.
"Mūsu laikabiedriem varētu būt diezgan pagrūti izsekot galvu reibinošajiem tā laika notikumiem, un šodien ir grūti arī izcelt vienu notikumu pāri citiem. Mūsu neatkarības stāsts ir daudzšķautņains, tas veidojies no daudziem pārdrošiem, bet pareiziem lēmumiem," viņš norādījis.
Pēc Ratasa teiktā, svinot neatkarīgas valsts gadskārtu tieši 24.februārī, Igaunija pirmām kārtām piemin pagaidu valdības izveidi.
"Taču ja mēs par tikpat svarīgu notikumu uzskatām publisku neatkarības pasludināšanu, tad var svinēt arī 21.februāri, kad tika pieņemts Igaunijas Neatkarības deklarācijas teksts, vai 23.februāri, kad tas tika pirmo reizi nolasīts tautas priekšā. Lai dzimtu Igaunijas Republika, bija nepieciešami visi šie soļi un arī saprašanās, apņēmība un sadarbība starp visiem tiem, kas šajos notikumos bija iesaistīti," uzsvēris premjers.
Viņš aicinājis simtgades nedēļā līdz ar šiem vēsturiskajiem notikumiem svinēt arī mūsdienu Igaunijas sasniegumus.
"Mūsu neatkarība ir aizsargāta labāk nekā jebkad, un pavisam nesen beigusies Igaunijas pirmā un ļoti veiksmīgā prezidentūra Eiropas Savienībā," atgādinājis Ratass.
"Mūsu valsts atpazīstamība un tās lomas nostiprināšana starptautiskajā sabiedrībā ir mūsu visu kopīgs nopelns. Mūsu mākslinieki, studenti un zinātnieki ar saviem sasniegumiem starptautiskajā līmenī ir labi pamanāmi. Tas skaidri apliecina, ka laba pamatizglītība un sabiedrības atbalsts palīdz sasniegt augstākos mērķus zinātnē, kultūrā un sportā," viņš uzsvēris, vienlaikus mudinot cilvēkus raudzīties nākotnē un domāt, kas vēl būtu darāms, lai arī turpmākajos simt gados dzīve Igaunijā uzplauktu.