Gaidot 16.februāri, Valsts atjaunošanas dienu, kad Lietuvas atjaunotajam valstiskumam apritēs simtā gadskārta, Viļņā un citviet jau ceturtdien sāksies svētku programmas pasākumi.
Paredzēts, ka simtgades svinībās piedalīsies Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Viļņā pēc prezidentes Daļas Grībauskaites ielūguma gaida ierodamies arī Latvijas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Islandes, Ukrainas un Gruzijas prezidentus un Zviedrijas kroņprincesi Viktoriju.
Ceturtdienas rītā Lietuvas prezidenta pilī tiks pasniegti valsts apbalvojumi par nopelniem Lietuvas labā, bet pēcpusdienā - Nacionālās kultūras un mākslas prēmijas.
Vakarā Grībauskaitei paredzētas divpusējas tikšanās ar Tusku un Junkeru.
Piektdienas rītā Lietuvas valsts vadītāji Viļņas Rasu kapsētā godinās 1918.gada 16.februāra Neatkarības akta parakstītāju piemiņu, un galvaspilsētā sāksies jau par tradīciju kļuvušais jauniešu gājiens "Pa Lietuvas valsts ceļu".
Plkst.11 prezidenta pilī notiks svinīga ārvalstu viesu sagaidīšanas ceremonija.
Tieši pusdienlaikā Simona Daukanta laukumā pie prezidenta pils tiks svinīgi uzvilkti visu triju Baltijas valstu karogi un nolasīts Lietuvas Neatkarības akts, bet pusstundu vēlāk simtgadi iezvanīs visu Lietuvas baznīcu zvani.
Plkst.13 Viļņas katedrālē notiks Valsts atjaunošanas dienai veltīta mise. Svinīgs atceres pasākums paredzēts arī pie nama Viļņā, kur pirms 100 gadiem tika parakstīts Lietuvas Neatkarības atjaunošanas akts.
Plkst.17 Viļņas Ģedimina prospektā tiks aizkurti 100 brīvības ugunskuri. Tos iedegt būs uzticēts cilvēkiem, kam ir īpaši nopelni pret Viļņu un Lietuvu.
Vakarā Lietuvas Operas un baleta teātrī notiks svinīgs koncerts "Gloria Lietuvai", bet Katedrāles laukumā plkst.19 sāksies brīvdabas koncerts "Dziedu Lietuvai".
Tāpat kā iepriekšējos gados, prezidente Grībauskaite aicinājusi cilvēkus sagaidīt Valsts atjaunošanas dienu ar prieku un izdomu, apsolot vērtīgāko ideju autorus uzaicināt uz prezidenta pili un uzdāvināt viņiem Lietuvas karogu.
1918.gada 16.februārī Lietuvas nacionālās atmodas tēva Jona Basanaviča vadītā Lietuvas Padome Viļņā parakstīja dokumentu, kurā pasludināja, ka Lietuva atjauno neatkarīgu, uz demokrātiskiem pamatiem balstītu valsti ar galvaspilsētu Viļņā un norobežojas no visām valstiskajām saitēm, kādas tai jebkad bijušas ar citām tautām.