Šodien Roterdamā plānots sākt Eiropā pirmo tiesas prāvu pret somāliešu jūras laupītājiem. Piecus vīriešus, kuri pagājušā gada janvārī Adenas līcī mēģināja nolaupīt kādu kravas kuģi, apcietināja dāņu fregates jūrnieki.
Tiesību eksperti atgādina, ka daudziem jūras laupītājiem joprojām izdodas izbēgt no pelnītā soda, jo nedz kuģu īpašnieki, nedz valstis, ar kuru karogiem tie peld, nav ieinteresēti garās tiesas prāvās.
AFP vēsta, ka pieciem somāliešiem, kuri stāsies tiesas priekšā, draud līdz 12 gadu cietumsods. Pēc tam, kad dāņu jūrnieki viņus apcietināja un nogādāja Bahreinas militārajā bāzē, Nīderlande izdeva aresta orderi, un pēc trim nedēļām uzbrucēji tika nogādāti Nīderlandē. Viņu advokāts Harūns Raza gan apgalvojs, ka šai valstij nav tiesību spriest tiesu, jo kuģis, kuram viņi "pietuvojušies", peldējis ar Nīderlandes Antiļu salu karogu. "Antiļu salām ir sava tiesu sistēma," norādījis advokāts. AP atgādina, ka Nīderlandes gūstā atrodas vēl desmit Somālijas pirāti, kurus nīderlandiešu kara flotes jūrnieki apcietināja vācu kravas kuģa MV Taipan atbrīvošanas laikā 5. aprīlī. Interesi par viņu tiesāšanu izrādījusi Vācija.
Tomēr šie divi gadījumi drīzāk vērtējami kā izņēmums no likuma. Parasti starptautisko spēku flotiles jūrnieki, kuriem izdevies aizturēt jūras laupītājus, tiem konfiscē ieročus un navigācijas ierīces un, apgādājuši ar pietiekamu daudzumu pārtikas un dzeramā ūdens, iesēdina laivās un palaiž brīvībā. Tas izskaidrojams ar faktu, ka joprojām nav radīta starptautiska sistēma pirātu tiesāšanai. Gandrīz visi no viņiem ir Somālijas pilsoņi, taču šajā valstī jau vairāk nekā 10 gadus nav centralizētas valdības un tiesu sistēmas. Lielākā daļa kuģu, kas kļūst par pirātu uzbrukumu upuriem, peld ar mazu valstu karogiem, un šīm valstīm nav resursu pirātu tiesāšanai. Tajā nav ieinteresēti arī kuģu īpašnieki, jo izmeklēšanas darbības uz kuģiem prasa laiku un tas savukārt nozīmē dīkstāvi. Savukārt jūras laupītāju nogādāšana uz valstīm, kuru jūras spēki viņus apcietinājuši, rada veselu gūzmu problēmu – viņi jānodrošina ar konsulāro palīdzību, advokātiem, tulkiem, turklāt nav vienošanās par šo personu ekstradikciju pēc piespriestā soda izciešanas. "Arī iegūt pierādījumus pret pirātiem ir ļoti grūti, ja vien viņi netiek notverti tieši uzbrukuma laikā. Ieroči neko nenozīmē, jo Adenas līcī arī lielākā daļa zvejnieku ir bruņoti," sarunā ar AFP atzinis Nīderlades Starptautisko attiecību institūta eksperts Bibi van Ginkels. The Washington Post vakar, atsaucoties uz zviedru flotes komandieri Andersu Kallinu, rakstīja, ka, piemēram, šā gada martā un aprīlī ES flotes spēki aizturējuši 275 pirātus, bet 235 no viņiem atbrīvoti pēc ieroču konfiscēšanas. Atskaitot 10 pirātus, kas nokļuvuši Nīderlandes ieslodzījuma vietās, vēl 11 piekritušas tiesāt Seišelu Salas, bet 19 nodoti Somālijas pirātu provinces Puntlendas varasiestāžu rīcībā.