Maiju civilizācija bijusi attīstītāka, nekā uzskatīts

Seno maiju civilizācija, kas savu uzplaukumu Centrālamerikā piedzīvoja pirms aptuveni 1200 gadiem, bija sasniegusi aptuveni tādu pašu attīstības līmeni kā seno grieķu vai ķīniešu sabiedrības. Šādu secinājumu zinātnieki izdarījuši pēc tam, kad ar lāzerskenēšanas (LiDAR) metodi iegūta informācija par vairāk nekā 60 000 līdz šim nezināmiem maiju būvētiem objektiem Gvatemalas ziemeļu zemienēs. Sazarotais ceļu un kanālu tīkls, vērienīgās nocietinājumu sistēmas un plašās zemkopju apstrādātās teritorijas vedina uz domām, ka civilizācijas ziedu laikos maiju zemēs dzīvojuši līdz pat 15 miljoniem cilvēku – trīs reizes vairāk nekā uzskatīts līdz šim

Gvatemalas, ASV un Eiropas valstu arheologi, kuri sadarbībā ar Gvatemalas Maiju mantojuma un dabas fondu (PACUNAM) veikuši aptuveni 2100 kvadrātkilometru plašas teritorijas aerolāzerskenēšanu un apkopojuši iegūto informāciju, var justies gandarīti par paveikto, norāda AP. Viņiem izdevies identificēt vairāk nekā 60 000 struktūru, kas saistītas ar maiju civilizāciju, taču līdz šim nebija pamanītas. Starp tām ir gan relatīvie sīkie maiju māju akmens pamati, gan gandrīz 30 metrus augsta piramīda, kas atrodas teju pašā Tikalas senpilsētas centrā un līdz šim uzskatīta par dabisku pakalnu. «Manuprāt, šis ir viens no lielākajiem sasniegumiem beidzamo 150 gadu laikā, kopš tiek veikti arheoloģiskie izrakumi maiju apdzīvotajās teritorijās,» intervijā AP uzsvēris Providensas Brauna universitātes arheoloģijas un antropoloģijas profesors Stīvens Hjūstons.

ATKLĀJUMS. Zem džungļu lapotnes slēpjas līdz šim nezināmi seno maiju būvētie objekti / Foto: PACUNAM / HANDOUT, EPA

National Geographic atgādina, ka līdz šim par maiju civilizācijas pamatu uzskatītas viena no otras nošķirtas pilsētvalstis, taču jaunie atklājumi liecina, ka maiju teritorija bijusi daudz blīvāk apdzīvota, un attīstības pēdas manāmas arī reģionos, kurus līdz šim bija pieņemts uzskatīt par nepiemērotiem dzīvošanai. Liela daļa zemieņu ir (un arī pirms vairāk nekā 1200 gadiem bija) purvainas, un zinātnieki šaubījās, vai tur kādreiz uz pastāvīgu dzīvi apmetušies cilvēki. Taču ar lāzerskenēšanas palīdzību noskaidrots, ka savulaik gandrīz 95% šo zemju bijušas apstrādātas. Par to liecina sarežģītās kanālu, dambju un ūdenskrātuvju sistēmas, ar kuru palīdzību no laukiem novadīts liekais ūdens. «Zemes apstrāde šajā laikmetā bija daudz intensīvāka, nekā mēs esam ieraduši domāt. Senie maiji centās apstrādāt katru kvadrātcollu zemes, kas bija piemērota lauksaimniecībai, viņi pat bija iemācījušies nosusināt purvus,» norādījis Ņūorleānas Tuleina universitātes pētnieks Francisko EstradaBelli. Plašās teritorijas, kas atvēlētas lauksaimniecībai, liecina par to, ka maiju sabiedrībā bijis pieprasījums pēc ievērojama daudzuma pārtikas. Tādēļ zinātnieki sliecas domāt, ka šajās zemēs bijis vismaz divas līdz trīs reizes lielāks iedzīvotāju skaits, nekā vēsturnieki lēsuši līdz šim. Tātad - ne vairs 5 miljoni, bet gan 10 līdz pat 15 miljoni cilvēku. Tiesa, tas attiecināms vien uz šīs civilizācijas ziedu laikiem jeb posmu no mūsu ēras 250. līdz 900. gadam, ko ierasts dēvēt par maiju klasisko periodu.

Ņujorkas Itakas koledžas arheologs Tomass Garisons, kurš bijis viens no jaunā pētījuma iniciatoriem, intervijā LiveScience.com vērsis uzmanību uz plašo uz sazaroto ceļu tīklu, kas savienojis maiju apdzīvotās vietas. Šie ceļi vienlaikus kalpojuši kā dambji, novēršot teritoriju applūšanu lietus periodos. Taču teju vai pats interesantākais ir tas, ka ceļi ir vairākus metrus plati. Šis fakts ir pārsteidzošs tāpēc, ka maijiem nebija riteņu transporta un viņi neizmantoja dzīvniekus kravu nešanai. T. Garisonam un viņa kolēģiem ir trīs hipotēzes, kādēļ tika ierīkoti tik plati ceļi. Pirmkārt, iespējams, ka tirdzniecība starp maiju pilsētvalstīm bijusi daudz intensīvāka nekā domāts, otrkārt, ceļi izmantoti dažādām procesijām un rituāliem, bet, treškārt un visticamāk - šīs būves galvenokārt pildījušas dambju funkciju.

Sarunā ar National Geographic T. Garisons sacījis, ka zinātnieku ļoti pārsteidzis lielais militāro objektu skaits. Izrādījies, ka maiju apdzīvotā zeme bijusi pārpilna ar aizsargvaļņiem, grāvju ieskautiem cietokšņiem, sargtorņiem un citām līdzīgām būvēm. «Izskatās, ka karadarbība šajā reģionā bija aktuāla ne tikai tad, kad maiju civilizācija sāka tuvoties savas norietam. Maiji allaž ir karojuši, šī karadarbība bijusi liela mēroga un ilgusi gadsimtu garumā,» uzskata zinātnieks. Savukārt viņa kolēģis no Ostinas universitātes Teksasā Deivids Stjuarts vērsis uzmanību uz kartē redzamajiem baltajiem plankumiem jeb reģioniem, kurus maiji atzinuši par dzīvošanai nepiemērotiem. D. Stjuarts uzskata, ka būtu ļoti interesanti noskaidrot, kādēļ tas tā noticis, tomēr atzīst, ka atbildi uz šo jautājumu iegūt būs ļoti sarežģīti - vairāk nekā 1000 gadu laikā klimatiskie apstākļi dažādos mūsu planētas reģionos mainījušies ne reizi vien, un tas, ka kādā vietā pašlaik ir purvs, nebūt nenozīmē, ka tas tāpat bija ap mūsu ēras V gadsimtu.

AP norāda, ka PACUNAM projektu paredzēts turpināt un nākamo trīs gadu laikā kartografēt vēl aptuveni 14 000 kvadrātkilometru plašu teritoriju, kurā savulaik dzīvojuši maiji. Ļoti iespējams, ka zinātniekus gaida jauni pārsteigumi, taču jau tagad var uzskatīt, ka pētnieciskais darbs ir attaisnojies. «Ilgu laiku rietumnieku vēsturnieku un arheologu vidū valdījis uzskats, ka tropiskajā klimatā sarežģītas civilizācijas nespēj attīstīties, ka tropi nozīmē civilizācijas bojāeju. Taču jaunie atklājumi Centrālamerikā, gluži tāpat kā iepriekš Kambodžā veiktie, pilnībā apgāž šo pieņēmumu,» sarunā ar National Geographic uzsvēris Ņūorleānas Tuleina universitātes arheologs Marčello Kanuto.

***

MAIJU CIVILIZĀCIJAS HRONOLOĢIJA

Senā Mezoamerikas civilizācija bija izplatīta samērā plašā teritorijā - mūsdienu Gvatemalā, Belizā, kā arī daļā Meksikas, Hondurasas un Salvadoras. Par tās augstākā uzplaukuma posmu uzskata periodu no mūsu ēras IV līdz X gadsimtam.

11 000 gadu p.m.ē. - augstienēs un zemienēs, kur vēlāk izveidosies maiju valstis, apmetas pirmie mednieki - vācēji

3114. gada p.m.ē. 13. augusts - pasaules radīšanas diena, saskaņā ar maiju izveidoto garo kalendāru

2000 gadu p.m.ē. - savu uzplaukumu sasniedz olmeku civilizācija, no kuras vēlāk daudzus aspektus pārņēma maiju kultūra. Maiju apdzīvotajos reģionos liela daļa iedzīvotāju pievēršas lauksaimniecībai, tiek dibināti ciemati

400 gadu p.m.ē - izgatavoti pirmie zināmie akmenī kaltie maiju Saules kalendāri, lai gan zinātnieki uzskata, ka maiji tos varētu būt sākuši izmantot vairākus simtus gadu iepriekš

300 līdz 200 gadu p.m.ē - ar šo laiku datēti pirmie zināmie maiju rakstības paraugi. Maiju rakstībā tiek vienlaikus izmantoti gan simboli, gan zīmes, ar kurām apzīmē zilbes, un tā tiek uzskatīta par vispilnīgāk izstrādāto Mezoamerikas rakstības sistēmu

300 gadu p.m.ē. - maiji izveido hierarhisku sabiedrības modeli, kurā galvenā loma ir valdniekiem un augstmaņiem

100 gadu p.m.ē. - tiek nodibināta Teotivakanas pilsēta (tā atradās aptuveni 30 kilometru no mūsdienu Mehiko), kas nākamo gadsimtu laikā pildīja Mezoamerikas kultūras, reliģijas un tirdzniecības centra funkcijas. Sāk veidoties maiju pilsētvalstis ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu - piemēram, Tikalā tolaik dzīvoja ap 40 000 cilvēku

50 gadu p.m.ē. - mūsdienu Belizas teritorijā maiji uzbūvēja Serosas pilsētu, kurā atradās gan vareni tempļi, gan plaši laukumi bumbas spēlei. Taču jau pēc nepilniem simt gadiem iedzīvotāji nenoskaidrotu iemeslu dēļ pilsētu pameta un atgriezās pie zvejniecības un zemkopības

100. gads - olmeku civilizācijas noriets

250. gads - maiju ciemati attīstās par lielām pilsētām, kurās tiek būvētas pilis, tempļi un ceļi. Sabiedrības dzīvi nosaka augstmaņi un priesteri, bet pilsētās veidojas stabila vidusšķira - tirgotāji, amatnieki un valsts pārvaldē iesaistītie ierēdņi

500. gads - par varenāko maiju pilsētu kļūst Tikala (mūsdienu Gvatemalas ziemeļos). Tās iedzīvotāji izstrādā modernākus ieročus, ievieš jaunus reliģiskos rituālus, kas paredz arī cilvēku upurēšanu

600. gads - nezināma katastrofa iznīcina Teotivakanas civilizāciju, un sabrūk arī ap pilsētu veidotā impērija Maiju augstienēs. Liela daļa reģiona iedzīvotāju pārceļas uz Tikalu, kur tās ziedu laikos dzīvo ap 500 000 cilvēku

750. gads - ierastās maiju alianses pamazām sairst. Samazinās tirdzniecības apjomi starp maiju pilsētvalstīm, tās aizvien biežāk sāk konfliktēt savā starpā

870. gads - Tikalā tiek pārtraukta celtniecība, kas signalizē par pilsētas norietu, un jau pēc 30 gadiem vairums iedzīvotāju ir pametuši Tikalu

900. gads - sabrūk arī citas dienvidu zemieņu pilsētvalstis, kas vēsturnieku ieskatā nozīmē maiju klasiskā perioda beigas. Tomēr Jukatanas ziemeļos maiju civilizācijas uzplaukums turpinājās

1200. gads - iedzīvotāji pakāpeniski sāk pamest arī ziemeļu pilsētas

1440. gads - savulaik vienotā Jukatanas karaļvalsts sašķeļas 16 sīkākās valstiņās, kas nikni karo savā starpā

1517. gads - Jukatanas piekrastē ierodas pirmā spāņu konkistadoru grupa. Pēc diviem gadiem Ernāna Kortesa vadībā tiek uzsākta Jukatanas iekarošana

1546. gads - zemes, kur kādreiz plauka maiju civilizācija, faktiski pilnībā pakļautas Spānijai

1695. gads - kāds spāņu garīdznieks un viņa ceļabiedri, kuri apmaldījušies džungļos, netīšām uziet Tikalas drupas

1822. gads - Londonā tiek publicēta XVIII gadsimta ceļotāja un pētnieka Antonio del Rio atskaite par senās maiju pilsētas Palenkes drupu izpēti. Šis darbs izraisa interesi par zudušo civilizāciju

1839. gads - amerikānis Džons Loids Stīvenss un anglis Frederiks Katervuds dodas pirmajā no vairākām ekspedīcijām, kuras mērķis ir atklāt maiju civilizācijas noslēpumus

1864. gads - gvatemaliešu strādnieki, rokot kanālu Karību jūras piekrastē, uziet nefrīta plāksnīti, uz kuras iegravētais uzraksts liecina, ka tā izgatavota mūsu ēras 320. gadā. Šī plāksnīte joprojām ir viena no senākajām zināmajām maiju rotaslietām

1946. gads - kāds vietējais iedzīvotājs aizved amerikāņu fotogrāfu Žilu Hīliju uz senās maiju pilsētas Bonampakas drupām, kur uzietie sienu zīmējumi atklāj jaunas detaļas par maiju civilizāciju

1952. gads - meksikāņu arheologs Alberto Russ Palenkē uziet valdnieka un priestera Pakala kapu. Tas atradās piramīdas iekšienē, un šis atklājums lika vēsturniekiem pārskatīt iepriekš pieņemto uzskatu, ka maiji piramīdas uzskatīja tikai par tempļiem, nevis kapenēm

Avots: BBC, Reuters