Pirmdien Sočos Krievijā sāksies Sīrijas miera kongress, neraugoties uz to, ka daudzi bruņotās opozīcijas un kurdu grupējumi forumā nepiedalīsies.
Konferenci aizēno nemiernieku kontrolētajā reģionā Sīrijas ziemeļos no jauna izraisījusies vardarbība un Turcijas armijas uzbrukums Sīrijas kurdiem.
Konferences dalībnieku vidū būs Sīrijas valdības delegācija, kā arī vairāku opozīcijas grupējumu dalībnieki. Konferencē piedalīsies cilvēki, kas atrodas opozīcijā Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam, bet nepiedalās bruņotajā dumpī.
Arī ANO īpašais Sīrijas sūtnis Stafans de Mistura piedalīsies konferencē.
Nedēļas nogalē Saūda Arābijā bāzētā Sīrijas opozīcijas Augstā sarunu komiteja nolēma konferencē nepiedalīties. Vairāki nemiernieku grupējumi paziņojuši, ka konferenci boikotēs.
"Fakts, ka daži Sīrijā notiekošā procesa dalībnieki nepiedalīsies, diez vai apdraudēs šo kongresu un diez vai apdraudēs šī kongresa svarīgumu," sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Krievija piedalīties kongresā uzaicinājusi 1500 cilvēkus. Turcijas oficiālā ziņu aģentūra "Anadolu " vēstīja, ka piedalīsies 600 sīriešu, bet Krievijas mediji minēja, ka tiek sagaidīti vairāk nekā 300 opozīcijas pārstāvju.
Turcija un Irāna nosūtīs savus pārstāvjus.
Maskava, Ankara un Teherāna ir tā dēvētā Astanas procesa garanti, kas ir nosaukts Kazahstānas galvaspilsētas vārdā, kur notikušas vairākas sarunu kārtas par Sīrijas pamieru.
Šo trīs valsti pārstāvji tiksies Sočos vēl pirms kongresa oficiālā sākuma, vēsta "Anadolu".
Sīrijas kurdu lielākā alianse svētdien paziņoja, ka Sīrijas Afrīnas reģionā pret kurdiem izvērstā Turcijas armijas uzbrukuma dēļ Soču kongresā nepiedalīsies. Paziņojumā kurdi arī kritizēja Krieviju par to, ka tā uzbrukumu pieļāvusi.
Soču kongress bija iecerēts kā ietverošs forums, kurā dažādās Sīrijas politiskās nometnes, etniskie un reliģiskie grupējumi iesaistās dialogā, arī konstitūcijas projekta izstrādē.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Saskaņā ar dažu opozīcijas aktīvistu aplēsēm kopējais upuru skaits jau pārsniedzis 400 000.