Orgānu pārstādīšanu ES gaida gandrīz 60 000 pacientu. Īstenojot jaunos ES noteikumus, par kuriem vakar vienojās Eiropas Parlaments, ziedošanas un pārstādīšanas procesam jākļūst vienkāršākam, ātrākam un drošākam. Pēc Eiropas Parlamenta deputātu domām, nedrīkst pieļaut orgānu transplantācijas komercializāciju – tai ir jābūt brīvprātīgai un bez atalgojuma.
Lai gan pēdējos 50 gados orgānu transplantēšana ir kļuvusi par pasaulē izplatītu praksi un dažos gadījumos tas ir vienīgais risinājums, šobrīd šī iespēja daudziem pacientiem joprojām ir liegta. Pieprasījums pēc orgānu transplantācijas Eiropas Savienībā ir nepārtraukti audzis, turklāt daudz ātrāk nekā ziedoto orgānu skaits. Pēc Eiropas Parlamenta atbildīgās komisijas datiem, šobrīd orgānu transplantāciju Eiropas Savienībā gaida aptuveni 60 000 cilvēku.
"Kamēr mēs šeit runājam, 12 cilvēki mirst, nesaņemot palīdzību," ar sašutumu debatēs, apspriežot šo direktīvu, teica Eiropas Parlamenta deputāts no Dānijas Toine Manders. Oficiāli pieejamie dati liecina, ka aptuveni 15–30% pacientu nomirst, pirms izdodas atrast piemērotu donoru.
ES pagaidām nav vienotas sistēmas orgānu transplantācijai.
Tradīcijas, reliģiskā un ētiskā pārliecība un uzskati par dzīves beigām ir ietekmējuši to, kā dažādas dalībvalstis risina orgānu ziedošanas jautājumu. Tādēļ vairākās dalībvalstīs ir samērā atšķirīgas orgānu ziedošanas, pārstādīšanas sistēmas un arī iedzīvotāju vēlme ziedot. Spānijā uz vienu miljonu iedzīvotāju ir apmēram 35 ziedojumi, bet Rumānijā – mazāk par vienu.
Tāpēc Eiropas Parlamenta deputāti rosina katrā dalībvalstī izveidot īpašu iestādi un izstrādāt efektīvu valsts kvalitātes programmu, nodrošinot, lai to rīcībā būtu donoru un orgānu precīzs apraksts. Šī programma jāīsteno un jāuztur visā ķēdē no orgāna ziedošanas līdz transplantācijai vai iznīcināšanai un tai jāattiecas uz iesaistīto personālu, organizāciju, telpām, iekārtām, materiāliem, dokumentāciju un reģistriem.
Eiropas Parlamenta deputātu vairākums uzskata, ka orgānu transplantācijas programmas būtu jāveido, pamatojoties uz principiem par brīvprātīgiem un bezmaksas ziedojumiem.
"Orgānu ziedošanai vienmēr jābūt bezmaksas, un tā jāaizsargā no jebkuras saiknes ar iespējamu komercializāciju," uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts no Slovākijas Miroslavs Mikolašiks. Savukārt kompensācijas ieviešana dzīviem donoriem jāuztver kā izdevumi, kas tieši kompensē tādus ar ziedošanu saistītus izdevumus kā, piemēram, ceļošanas izdevumi, izvairoties no jebkādiem finansiāliem stimuliem potenciālajiem donoriem. Turklāt persona, kas cietusi no pārmērīga kaitējuma iejaukšanās dēļ, ir tiesīga saņemt taisnīgu kompensāciju.
Deputāti aicina dalībvalstis apkarot transplantātu tūrismu, lai nepieļautu, ka nabadzīgākie un neaizsargātākie donori kļūst par orgānu tirdzniecības upuriem. Dalībvalstīm ieteikts izstrādāt tiesību normas, kas kavētu apdrošinātājus atmaksāt izdevumus par nelegālu orgānu transplantāciju.
Latvijā orgānu transplantācija tiek praktizēta aptuveni 40 gadus. Pirmā nieres transplantācijas operācija Latvijā veikta 1973. gada 15. aprīlī. Latvijas Transplantācijas centrs izveidots gadu vēlāk. Latvija var lepoties ar šā centra darbības rezultātiem. Veikto operāciju skaita ziņā uz vienu miljonu iedzīvotāju Latvija ieņem piekto sesto vietu Eiropā, konkurējot šajā ziņā ar ASV un Vāciju. Vācijā pacientam donora niere jāgaida apmēram seši gadi, bet Latvijā mazāk par gadu. Un ne jau tāpēc, ka Latvijā ir daudz augstāks ceļu satiksmes negadījumu skaits. Latvijas likumdošana paredz, ka orgānus pārstādīšanai atļauts ņemt no dzīviem, brīvprātīgiem donoriem vai mirušiem, ja viņi to nav aizlieguši dzīves laikā.