Moldova varētu izstāties no NVS, jo nav apmierināti ar Krieviju
 
©AP / Scanpix

Moldovas parlaments gatavojas izskatīt lēmumprojektu par valsts izstāšanos no Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS), šāda soļa iemeslu vidū nosaucot Krievijas agresiju 1992.gadā un Ukrainas teritorijas daļas aneksiju.

Parlamentā projektu par nodomu denonsēt Moldovas dalību NVS iesniedza valdošajā koalīcijā ietilpstošās Liberālās partijas deputāti. Iepriekš līdzīgu iniciatīvu iesniedza arī valdošas Demokrātiskās partijas deputāti.

Kā norāda projekta autori, Krievija ir vairākkārt pārkāpusi Līgumu par NVS izveidi. Liberāļi uzskata, ka tas izpaudās, "atbalstot separātisko režīmu Piedņestrā", "militārajā agresijā pret Moldovas Republiku 1992.gadā", kā arī "okupējot un anektējot daļu suverēnas Ukrainas teritorijas".

"Dalība NVS Moldovai nav devusi neko, visi lēmumi šajā organizācijā tiek pieņemti tikai Krievijas interesēs," norādīts projekta pavadvēstulē.

Projekta autori arī uzver, ka pirmais demokrātiskais Moldovas parlaments 1990.-1994.gadā atteicās iestāties NVS.

"Ņemot vērā, ka Krievijas Federācija nepilda Līguma par NVS izveidi noteikumus, bet Moldovas Republika tiecas uz Eiropas Savienību, uzskatām par nepieciešamu denonsēt Līgumu par NVS izveidi," paziņots dokumentā.

Savukārt Moldovas prezidents Igors Dodons liberāļu iniciatīvu nosauca par "riskantu projektu".

"Ko nozīmē aiziet no NVS? Tas nozīmē, ka mēs aizejam no visiem līgumiem, kas mums ir," paziņoja prezidents.

Pēc viņa teiktā, Moldovas izstāšanās no NVS ietekmēs 600 000 Moldovas pilsoņu, kas dzīvo šajās valstīs.

Moldovas politiķi ir sašķēlušies starp Maskavas atbalstītājiem un tiem, kas vēlas valsts pievienošanos ES. Dodons vēlas ciešākas attiecības ar Krieviju, bet Moldovas valdība ir proeiropeiski noskaņota.