Lielbritānijā bērna saglabāšanas ģimenē atslēga – sadarbība
Nonākot Lielbritānijas bērnu tiesību aizsargāšanas instanču redzeslokā, vienīgā pareizā rīcība, lai nepieļautu bērna ilgstošu izņemšanu no ģimenes, ir sadarbošanās ar varas iestādēm, uzsver Latvijas vēstniece Lielbritānija Baiba Braže. Vienlaikus viņa atzina, ka aizvadītā gada statistika liecina, ka mūsu valstspiederīgajiem problēmu ar varas iestādēm bērnu dēļ kļūst mazāk.
«Pats galvenais ir izrādīt spēju sadarboties, ne konfrontēties,» vēstnieces teiktajam piebalsoja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Šāda attieksme, cenšoties pierādīt Lielbritānijas varas iestādēm, ka vecāki spēj mainīt apstākļus ģimenē, ir tā pazīme, kas vieno visus gadījumus, kad no Latvijas valstspiederīgo ģimenes izņemts bērns tajā ir atgriezts.
Lielbritānija dzīvojošajiem tautiešiem svarīgi arī apzināties, ka Latvijas likumi krasi atšķiras no Lielbritānijas. Piemēram, Lielbritānijā bērnu uz dažām minūtēm atstāt vienu var tikai pēc tam, kad viņš sasniedz 12 gadu vecumu, taču nekādā ziņā nav pieļaujams bērnu, kas jaunāks par 16 gadiem, atstāt vienu mājās pa nakti.
Vēstniece uzsvēra, ka Lielbritānijas varas iestādes tendētas reaģēt uz mazāko bērna apdraudējumu un tikai tad noskaidrot, kādos apstākļos tas noticis un vai ir pamats bērnu no ģimenes izņemt ilglaicīgi.
Taču aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2016. un 2015. gadu, Latvijas valstspiederīgie Lielbritānijā, šķiet, bijuši likumam paklausīgāki un varas iestādēm pretimnākošāki. 2016. gadā no 26 no ģimenēm izņemtajiem bērniem ilgstošai aprūpei britu ģimenēs tika nodoti četri, bet 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos šādu gadījumu vispār nav.
Tiesa, pērn adopcijai, tajā skaitā ar vecāku piekrišanu, nodoti trīs bērni, bet 2016. gadā reģistrēti pieci šādi gadījumi. Kopumā aizvadītajā gadā Latvijas vēstniecība Lielbritānijā iesaistījusies 74 lietās, kas saistītas ar nepilngadīgo interešu aizsardzību. Vēstniece B. Braže skaidro, ka Lielbritānijas varas iestādes rūpīgi seko līdzi arī tām ģimenēm, kas Lielbritāniju jau pametušas, tādēļ vēstniecības iesaistīšanās reižu skaits ir lielāks par pašā Lielbritānijā reģistrētajiem incidentiem ar Latvijas valstspiederīgajiem.
Saeimas Ārlietu komisijā, kuras sēdē vēstniece sniedza informāciju par Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību Lielbritānijā, piedalījās arī Saskaņas frakcijā strādājošā Jūlija Stepaņenko, kas rāja vēstnieci par to, ka kādā ziņu raidījumā viņa atļāvusies norādīt, ka bērni no tautiešu ģimenēm uz ilgstošu laiku tiek izņemti vecāku problēmu dēļ ar alkoholu.
Opozīcijā strādājošā politiķe uzskatīja, ka ar šādu paziņojumu B. Braže noniecinājusi visas Lielbritānijā dzīvojušās mūsu valstspiederīgo ģimenes. Vēstniece šajā diskusijā neielaidās, vien norādīja, ka Lielbritānijas Anglijā un Velsā, neskaitot Ziemeļīriju un Skotiju, šī gada pirmajos deviņos mēnešos no ģimenēm izņemti vairāk nekā 72 tūkstoši bērnu jeb 90 bērnu katru dienu, tādēļ satraukumam, ka pret mūsu valstspiederīgajiem būtu vērsta kaut kāda īpaša attieksme, nav pamata.