Pēc prezidentes un premjera kritikas Lietuvas parlaments ar steigu ķēries pie pagājušogad sastrādātā brāķa labošanas. Pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā par alkohola reklāmas aizliegumu medijos, kura stāšanās spēkā novedusi pie absurdām sekām – ārvalstu preses izplatītājiem nācies ķerties pie tādu žurnālu kā National Geographic, Stern, Vogue un citu rediģēšanas, retušējot, ar uzlīmēm aizlīmējot vai pat vienkārši izplēšot tās šo izdevumu lappuses, kurās ir alkohola reklāma.
2016. gada statistika liecina, ka Lietuvā ir trešais augstākais alkohola patēriņš pasaulē - par 15 gadiem vecākie valsts iedzīvotāji patērē vidēji 13,2 litrus spirta ekvivalenta gadā, norāda AFP. Vēlme apkarot pārmērīgo alkohola lietošanu veicināja to, ka 1. janvārī mūsu kaimiņvalstī stājās spēkā stingrāks alkohola aprites likums. Legālais vecums, kas ļauj iegādāties un lietot alkoholu, palielināts no 18 līdz 20 gadiem, ierobežots alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiks (no 10.00 līdz 20.00 darbdienās un sestdienās, bet no 10.00 līdz 15.00 svētdienās), noteikts pilnīgs alkohola tirdzniecības un lietošanas liegums sporta arēnās un hallēs, un, kā jau ierasts, palielināta akcīze. Taču lielāko rezonansi izpelnījies pilnīgs alkohola reklāmas aizliegums - gan radio un televīzijā, gan internetā, gan drukātajos medijos, gan sabiedriskās vietās izvietotos plakātos.
Lietuvas medijiem nav atlicis nekas cits, kā šim likumam pielāgoties - žurnāliem tagad nākas iztikt bez alkohola (gluži tāpat kā iepriekš - tabakas izstrādājumu) reklāmas, tā pazudusi arī no televizoru ekrāniem. Taču gada sākumā noskaidrojās, ka lielas problēmas radušās ar ārzemēs izdotajiem un Lietuvā izplatītajiem žurnāliem. Lietuvas lielākā drukāto mediju izplatītāja Press Express vadītājs Vigints Bartaševičs starptautiskajām ziņu aģentūrām sūdzējies, ka viņa uzņēmums nonācis ļoti nepatīkamā situācijā. Saskaņā ar likumu atbildība par tā ievērošanu tiek uzlikta tieši izplatītājiem, nevis aiz Lietuvas robežām esošo preses izdevumu saimniekiem, bet maksāt līdz pat 30 000 eiro lielu soda naudu par katru reizi, kad kāda kontroles organizācija vai vērīgs lasītājs pamanīs ārzemēs izdotajā žurnālā alkohola reklāmu, uzņēmums nevēlas. Tādēļ kopš gada sākuma Press Express darbinieki spiesti veikt sev neraksturīgas funkcijas - šķirstīt gan mazumtirdzniecībai, gan abonentiem paredzētos ārvalstu žurnālus un izskaust no tiem alkohola reklāmu. V. Bartaševičs atzinis, ka pirmajās dienās darbinieki pat izplēsuši no žurnāliem lapas, kurās bija reklāma, vēlāk ķērušies pie retušēšanas, bet nu izgatavotas speciālas uzlīmes, uz kurām ir arī paskaidrojums, kādēļ attiecīgā žurnāla lapa ir aplīmēta ar tām. Līdzīgi nākas rīkoties arī citiem ārvalstu mediju izplatītājiem, kuri nevēlas pārkāpt likumu.
V. Bartaševičs atzinis, ka neapmierināto netrūkst. Pirmkārt, tie ir žurnālu abonētāji un pastāvīgie pircēji, kuriem tagad nākas gaidīt, kamēr attiecīgais preses izdevums tiks apstrādāts. Turklāt vairāki mazumtirdzniecības tīkli jau atteikušies pieņemt tirdzniecībā «sabojātu preci». Par Lietuvā notiekošo nav sajūsmā arī lielās ārvalstu izdevniecības - galu galā reklāmdevēji tiem pašiem Vogue vai National Geographic ir samaksājuši naudu, bet izdevēji uzņēmušies zināmas saistības un nevēlas, lai viņu žurnālu lapas tiktu aplīmētas. Ir skaidrs, ka Lietuvas tirgus (līdz 500 pārdotu National Geographic eksemplāru mēnesī) dēļ neviens negrasās izdot speciāli Lietuvā izplatāmus žurnālus bez alkohola reklāmas, un, ja problēmu neizdosies atrisināt, izdevniecības var vienkārši pārstāt sūtīt šos preses izdevumus uz Lietuvu.
Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite pagājušonedēļ atzinusi, ka likuma piemērošana «atgādina viduslaikus un ir starptautisks apkaunojums Lietuvai», taču nez kādēļ nav uzņēmusies atbildību par to, ka pagājušā gada jūnijā, valdot vispārējai eiforijai par alkoholisma apkarošanu, parakstīja šo likumu tādu, kāds tas ir - nosakot pilnīgu alkohola reklāmas aizliegumu. Arī premjers Sauļus Skvernelis sarunā ar radiostaciju Ziniu radijas nav steidzies uzņemties politisko atbildību par notikušo, tā vietā filozofējot par to, ka «vulgarizēt ir iespējams jebkuru likumu» un «likuma piemērošanai nepieciešami saprāta un proporcionalitātes kritēriji». Viņš uzsvēris, ka lapu plēšana no žurnāliem ir pilnīgs absurds, aicinot tā nerīkoties, taču tā arī nav paskaidrojis, kas mediju izplatītājiem būtu jādara, lai absurdu novērstu. Par to rūpējušies vien opozīcijā esošie konservatīvie, kuru iesniegto grozījumu alkohola reklāmas aizliegumu neattiecināt uz ārvalstu preses izdevumiem sestdien pirmajā lasījumā atbalstījuši 83 no 89 Seimā balsojušajiem deputātiem. Tomēr grozījumu pieņemšana galīgajā lasījumā prasīs laiku, gan jau uzradīsies arī neapmierinātie, kuri protestēs pret negodīgo konkurenci, bet tikmēr preses izplatītājiem nāksies nodarboties ar žurnālu cenzēšanu.