Polijas prezidenta Leha Kačiņska lidmašīnas, kas 10. aprīlī avarēja netālu no Smoļenskas, pilotu kabīnē katastrofas brīdī atradušās nepiederošas personas, secinājuši Krievijas izmeklētāji. Tas vedina uz domām, ka uz lidmašīnas apkalpi tomēr izdarīts spiediens nolaisties tieši Smoļenskā, neraugoties uz ļoti sliktajiem laika apstākļiem.
"Mēs esam konstatējuši, ka pilotu kabīnē neveiksmīgās nosēšanās brīdī bijuši cilvēki, kuri nav apkalpes locekļi. Viena cilvēka balsi mēs jau precīzi esam identificējuši, bet, lai identificētu vēl viena vai vairāku cilvēku balsis, mums būs jāpieprasa papildu informācija no Polijas," AFP citē NVS Starpvalstu aviācijas komisijas vadītājas Tatjanas Anodinas sacīto. Viņa piebildusi, ka, spriežot pēc visa, pilotu kabīnes durvis uz lidmašīnas salonu katastrofas brīdī bijušas atvērtas.
Izmeklēšanas komisijas vadītāja gan atteikusies atklāt, kura cilvēka balss dzirdama iejaucamies ekipāžas sarunās ar dispečeriem, taču tiek izteikti minējumi, ka tas bijis kāds augsta ranga delegācijas pārstāvis, kurš mēģinājis pārliecināt apkalpi, ka nepieciešams nosēsties tieši Smoļenskā. Jāatgādina, ka Tu–154 lidmašīnas katastrofā gāja bojā visi 96 cilvēki, kuri tajā atradās – arī L. Kačiņskis, viņa sieva un daudzi Polijas politiskās elites pārstāvji, kuri devās uz piemiņas pasākumu Katiņā. Brīdī, kad lidmašīna tuvojās Smoļenskas lidostai, bija ļoti slikti laika apstākļi un lidostas dispečeri ierosinājuši lainerim mainīt kursu un doties uz rezerves lidlaukiem Minskā vai Maskavā. Polijas mediji izteikuši minējumus, ka tas nav darīts tādēļ, ka prezidents un viņa līdzgaitnieki nav vēlējušies nokavēt piemiņas pasākumu, turklāt amatpersonas nav parūpējušās, lai rezerves lidlaukos delegācijai tiktu noorganizēta pienācīga sagaidīšana.
T. Anodina vakar gan nav spējusi sniegt jaunu informāciju par lidmašīnas avārijas tiešajiem cēloņiem. "Tehniskā komisija simtprocentīgi var apgalvot – nekāda terora akta, sprādziena vai ugunsgrēka uz borta nebija, lidojuma laikā nevainojami darbojās visa aviācijas tehnika, bet dzinēji strādāja līdz pat sadursmei ar zemi," viņas sacīto citē Gazeta.ru. Izmeklēšanas grupas vadītāja arī paziņojusi, ka lidmašīnā bijusi aktivizēta sistēma TAWS, kas brīdina par iespējamo tuvošanos zemei, un navigācijas sistēma GNSS. "Ekipāža laikus saņēma informāciju par meteoroloģiskajiem apstākļiem un rezerves lidlaukiem – to sniedza Minskas un Smoļenskas lidostu dispečeri, kā arī Polijas Aizsardzības ministrijas lidmašīnas Jak–40 apkalpe, kura aptuveni pusotru stundu pirms katastrofas bija veikusi nosēšanos Smoļenskas lidostā," viņa piebildusi.
T. Anodinas kolēģis Aleksejs Morozovs savukārt vērsis uzmanību uz to, ka lidmašīnas apkalpe izveidota tikai pāris dienas pirms liktenīgā lidojuma un pilotiem nav bijusi iespēja patrenēties uz trenažieriem. Iespējams, tas atstājis kādu iespaidu uz apkalpes nesaskaņotu rīcību kritiskā brīdī. Polijas pārstāvis izmeklēšanas komisijā Edmunds Klihs atzinis, ka piloti, lai arī ļoti pieredzējuši, tomēr bijuši kara, nevis civilās aviācijas speciālisti, un pastāv būtiskas atšķirības viņu sagatavošanā. A. Morozovs uzsvēris, ka lidmašīna pirms lidojuma bijusi tehniskā kārtībā, tai bijušas pietiekamas degvielas rezerves (19 tonnu), taču apkalpe pirms izlidošanas neesot saņēmusi svarīgus datus par laika apstākļiem lidojuma galapunktā. Tuvojoties Smoļenskai, tā šādu brīdinājumu gan saņēmusi. "Lidojumu vadības tornis divreiz brīdināja, ka redzamība nepārsniedz 400 metru un tie nav piemēroti apstākļi, lai veiktu nosēšanos," sacījis izmeklēšanas komisijas pārstāvis, piebilstot, ka nav šaubu – apkalpe šos brīdinājumus ir saņēmusi.
