Vadošās Eiropas Savienības (ES) valstis un ASV brīdinājušas Kosovu neatteikties no savām saistībām pret īpašo Hāgas tiesu kara noziegumu izmeklēšanai.
"Mēs aicinām visus Kosovas līderus (..) iestāties pret šo iniciatīvu un godīgi informēt Kosovas pilsoņus par nopietnajām negatīvajām sekām, tostarp Kosovas starptautiskajai un Eiroatlantiskajai integrācijai, ja Kosova turpinās iet pa šo ceļu," teikts Francijas, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas un ASV kopīgajā paziņojumā.
"Speciālistu palātas izveidošana bija vienīgais ceļš Kosovai, kā nodemonstrēt tās uzticību (..) likuma varai un turpināt saņemt starptautisko atbalstu," norādīts paziņojumā.
Ar ES finansējumu Hāgā sākusi darbu īpaša tiesa (Kosovo Relocated Specialist Judicial Institution, KRSJI), kas izskatīs Šveices izmeklētāju apgalvojumus, ka Kosovas atbrīvošanas armijas (KLA) komandieri Kosovas un Serbijas kara laikā 1998.gadā un 1999.gadā tirgojušies ar serbu gūstekņu iekšējiem orgāniem.
Tiesa sāka darbu pagājušajā gadā un drīzumā nāks klajā ar pirmajiem spriedumiem.
Premjerministra Ramuša Haradinaja vadītā partija Alianse Kosovas nākotnei (AAK) decembrī mēģināja panākt, ka tiek anulēts likums, ar kuru nostiprināta Kosovas sadarbība ar šo tiesu.
Lai gan AAK iniciatīva parlamentā neieguva pietiekamu atbalstu, ES valstis un ASV bažījas, ka AKK janvārī varētu mēģināt vēlreiz.
Haradinajs ceturtdien paziņoja, ka bija noskaņots pret šo tiesu gan tad, kad atradās opozīcijā, gan tagad, kad ieņem premjerministra amatu. Viņš uzsvēra, ka negatavojas nevienam pielāgoties.
Viņa brālis, parlamenta loceklis Dauts Haradinajs izteicās vēl agresīvāk, paziņojot, ka tiesas "pirmais arests" pamudinās KLA kaujiniekus uz vardarbīgu pretošanos.
Decembrī strīdā par Hāgas īpašo tiesu iesaistījās arī Kosovas prezidents Hašims Tači, apžēlojot piecus vīriešus, kuriem Kosovā bija piespriests ieslodzījums par kāda bijušā serbu spēku karavīra ģimenes nogalināšanu 2001.gadā.
Domājams, ka gan Dauts Haradinajs, gan Tači varētu tikt apsūdzēti īpašajā Hāgas tiesā.