Igaunijas valstij nevajadzētu pirkt raidlaiku no prokremliskā "Pirmā Baltijas kanāla" (PBK), ceturtdien norādījis tieslietu ministrs Urmass Reinsalu.
Komunikācijas eksperts Rauls Rebane aizvadītā gada nogalē izteicās, ka būtu nekavējoties jāizbeidz ieguldīt sabiedrības naudu telekanālos, kuri noskaņoti naidīgi pret Igaunijas valsti, tostarp PBK. Šādam viedoklim, kas izraisīja sabiedrībā plašas atskaņas, savā gadumijas intervijā laikrakstam "Postimees" piekrita arī prezidente Kersti Kaljulaida.
"Igaunijas valstij, valsts iestādēm ir skaidri jāparāda sava nostāja, vairs nepērkot raidlaiku. Summas, ko valsts iestādes par to maksājušas, nav lielas, bet tas ir principa jautājums," ceturtdien norādījis Reinsalu.
Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka starp Rietumu informācijas telpu un Krieviju norisinās informācijas karš, un Igaunija nedrīkst pieļaut, ka ar to manipulē.
"Apstāklis, ka daudzi mūsu līdzpilsoņi atrodas mums nedraudzīgas valsts informācijas laukā, uzskatāms par ļoti nopietnu problēmu," atzinis tieslietu ministrs.
Raidlaika pirkšana kanālā PBK tiek skaidrota ar iespēju uzrunāt Igaunijas krievvalodīgo auditoriju. 2015.gadā Igaunijas valsts kā pretsvaru Krievijas propagandai izveidoja krievu valodā raidošo telekanālu ETV+, bet tā auditorija ir ļoti maza.
Kā savukārt izteicies Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers, domāt, ka Igaunijas valsts iestādes var sazināties ar savas valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem vienīgi ar prokremlisku kanālu starpniecību, "nozīmētu sakāvi".
Tas, ka Igaunija iesaistīta informācijas karā ar Krieviju, "neizriet no kaut kādas rezolūcijas, bet no Krievijas reālajām darbībām", viņš uzsvēris, piebilstot, ka liela daļa Krievijas mediju atrodas tiešā vai netiešā Kremļa kontrolē un izplata šīs valsts vēstījumu, iesaistoties karā par informācijas telpu ar visu Rietumu pasauli.
"Igaunijas valsts ir izvirzījusi sev stratēģisku uzdevumu sasniegt to auditoriju, kura ieradusi vairāk paļauties uz Krievijas ietekmēto informācijas telpu. Mēs esam atvēlējuši būtiskus līdzekļus, lai piedāvātu alternatīvu Krievijas kanāliem. Ja mēs novirzām savus finanšu resursus tam, lai sasniegtu krievvalodīgos iedzīvotājus ar tādu nedraudzīgu mediju starpniecību, mēs laupām jēgu šiem pūliņiem, un tā būs ļoti nesaprātīga padošanās," spriedis Miksers.
"Šādi visnotaļ populāri kanāli piedāvā programmas, kas būtībā kokteilis, ko veido izklaidējošs saturs un informācija, tostarp propaganda. Pērkot šādās programmās raidlaiku informācijai, ko Igaunijas valsts grib nodot saviem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, mēs faktiski pamudinām cilvēkus skatīties arī pārējo informāciju, kas ir mums slēpti vai atklāti naidīga," viņš piebildis.
Kā pirms gadumijas izteicās Igaunijas prezidente, ir pilnīgi skaidrs, ka Kremlis ir ieinteresēts izplatīt informāciju, ka "Krievija patiesībā nemaz nav tik slikta".
"Mums nav nekāda iemesla domāt, ka Krievija nedarīs visu iespējamo, lai ietekmētu Eiropas Savienības sabiedrību. Visvienkāršāk to izdarīt, sējot tautā šaubas un nedrošību," sacīja Kaljulaida. "Ja mēs sakām, ka mūsu valstij ir svarīgs telekanāls PBK, jo tas mums ļauj uzrunāt cilvēkus, tas faktiski nozīmē, ka mēs nevaram sasniegt cilvēkus pa saviem kanāliem. Tātad jānodarbojas ar saviem kanāliem. Atdodiet šo naudu kanālam ETV+".